Vairāk nekā 3000 dienu
Pērn, 2010. gadā, uz Briselē notiekošajiem dažāda līmeņa pasākumiem vidēji statistiski katru darbadienu devās aptuveni deviņi ministriju ierēdņi, piedaloties aptuveni 1700 sanāksmēs un pavadot tur vairāk nekā 3000 dienu. Visplašāk Briselē bijusi pārstāvēta Ārlietu, Vides, Finanšu un Ekonomikas ministrija. Reiss Rīga-Brisele plkst. 6.40 atgādina tādu kā piepilsētas autobusu, kurā iekāpjot teju katram ir kāds, ar ko sasveicināties.
Un tad atpakaļ ar reisu Brisele-Rīga plkst. 19.45, kurā daudzi no rīta braucējiem satiekas atkal.
Braucot uz Briseli, katram ierēdnim pienākas dienas nauda - Ls 28 -, viesnīcas izmaksas nedrīkst pārsniegt 200 eiro (Ls 140). Aviobiļetes izmaksā aptuveni Ls 300. Apmēram pusē gadījumu (dažādās ministrijās šī proporcija atšķiras) izmaksas sedz Eiropas Komisija vai ES Padome.
Kā norāda ministrija pārstāvji, lielākoties braucienu mērķi ir līdzdalība likumdošanas izstrādes darba grupās, kurās nepārvērtējama nozīme esot neformālajiem kontaktiem ar citu valstu pārstāvjiem, saskaņojot intereses un «tirgojoties» par atbalstu. Otrs biežākais iemesls - semināri. Notiekot arī darbs Eiropas Komisijas organizētajos pasākumos. Parasti ministriju pārstāv viens cilvēks, retāk divi, bet trīs jau ir uztverams kā izņēmums.
Braucieni visbiežāk ilgst divas dienas. Tomēr sakarā ar taupības režīmu vairākas ministrijas cenšas izlīdzēties ar vienas dienas braucieniem.
Kurš un kā lemj par to, kam jābrauc? Viktorija Kalniņa no Zemkopības ministrijas (ZM) stāsta, ka mēneša beigās katra departamenta direktors izvērtē nākamajā mēnesī plānotās darba grupu sanāksmes un tajā izskatāmo jautājumu svarīgumu un izlemj, vai nepieciešama ZM eksperta no Rīgas dalība darba grupā.
Visu departamentu vērtējumu apkopo ES lietu nodaļa un kopā ar ZM atašejiem Briselē izvērtē piedāvāto. «Galīgais saraksts par nākamajā mēnesī plānotajiem komandējumiem dalībai darba grupās tiek apstiprināts departamentu direktoru sanāksmē pie valsts sekretāres,» norāda V. Kalniņa. Citās ministrijās ir līdzīgi. «Valsts sekretārs deleģē pārstāvi dalībai ES darba grupu sanāksmēs, kā arī nosaka ekspertu skaitu, kas piedalās konkrētajā sanāksmē,» skaidro Iekšlietu ministrijas pārstāve Gunta Skrebele.
Grūti izvērtēt
Ministrijas arī norāda, ka daudzo braucienu skaits saistīts ar komplicēto lēmumu pieņemšanas procesu Eiropas Savienībā. Tā ir daudzpakāpju sistēma, kurā ar likumdošanas iniciatīvu nāk Eiropas Komisija, tālāk seko garš ceļš caur Eiropas Parlamentu un Eiropadomi, kurā apvienojušies ES valstu vadītāji. Katrā šajā posmā parādās valstu intereses, kuras EK likumdošanas iniciatīvu groza, papildina, pavērš pat pretējā virzienā.
Bet, pirms sākas cīņas augšējos ešelonos, ilgi strādā dažādas darba grupas, kurās pārstāvēti valstu eksperti, nozaru ministriju darbinieki, dalībvalstu pastāvīgo pārstāvniecību ES atašeji. Notiek skrupulozs, smalks interešu, viedokļu, kompetenču saskaņošanas un pieslīpēšanas darbs.
Neoficiālās sarunās ar ES institūcijās strādājošajiem ierēdņiem izskan pretrunīgi vērtējumi par Latvijas puses aktivitāšu panākumiem ES struktūrās. Vieni apgalvo, ka latvieši tomēr mazāk par citiem rūpējoties, lai nacionālās intereses tiktu pārstāvētas un aizstāvētas dienu no dienas, naivi cerot, ka viss tiks izdarīts pašās beigās, jau sanākot ES Padomei vai ES ministru padomēm, kur par Latviju jau iestājas premjers vai nozares ministri.
Kā slikti piemēri tiek minēti divi. Pirmkārt, tāds ir ES komisāra piešķirtais portfelis Andrim Piebalgam (ES attīstības un sadarbības jautājumos), pēc kura nekāroja ne viņš pats, ne arī Latvijas valdība un Saeima. Lietuvai, kā zināms, tika komisāra amats nodokļu un muitas savienībai, savukārt Igaunijai - Latvijā klusi ilgotais transporta komisāra portfelis. Otrkārt, nevienam no Latvijas līdz šim vēl nav izdevies iekļūt ES ārējo attiecību diplomātiskā korpusa sastāvā.
Taču ir arī diametrāli pretēji viedokļi un pozitīvi vērtējumi par Latvijas ierēdņiem - patiecoties viņu darbam un spējai sadarboties izdevies panākt šķietami niecīgus, taču finanšu izteiksmē Latvijai būtiskus tiesību aktu grozījumus vai to iestrādi jaunu direktīvu vai regulu projektos.
Netrūkst arī kuriozu, piemēram, daža ierēdņa skolnieciskā sajūsma par «Briseles gaiteņiem» aizstājusi profesionālo darbošanos. Taču tādu gadījumu pēdējā laikā esot aizvien retāk, vēsta Dienas informācijas avoti.
Sarežģītību jautājumā, kā novērtēt Latvijas ierēdņu darbu Briselē, atzīst arī valsts kontroliere Inguna Sudraba un teic, ka nav arī bijis nekāda audita, jo tam ir grūti nosakāmi vērtēšanas kritēriji.
«Valdībai, valstij vispirms ir skaidri jāformulē savas galvenās stratēģiskās intereses, jāzina mērķi, kā vēlamies tos īstenot. Tas pagaidām vēl nav noticis. Bet tikai šādā kontekstā iespējams izvērtēt, cik kurš brauciens bijis lietderīgs,» uzskata I. Sudraba.