«Ozona zudums virs Arktikas 2011. gada sākumā pirmo reizi novērojumu vēsturē sasniedza rekordu, kas pielīdzināms Antarktīdas ozona caurumam,» zinātnieci Gloriju Meniju citējis Reuters. Antarktīdā ik pavasari kopš astoņdesmito gadu vidus veidojas caurums, taču arī tur šogad piedzīvots rekordaugsts 40% samazinājums.
Neliels ozona zudums virs Arktikas vērojams ik gadu, taču šoziem, pateicoties neierasti ilgajām zemajām temperatūrām un spēcīgajiem vējiem, piedzīvots nepieredzēti liels zudums, kas ilga 27 dienas. Tas radīja caurumu, kas izmēros piecreiz pārsniedza Vācijas teritoriju. Caurums pavasarī sasniedza Austrumeiropu, Krieviju un Mongoliju, pakļaujot iedzīvotājus paaugstinātam ultravioletajam starojumam.
Zinātnieki brīdina, ka caurums virs Arktikas var parādīties ik gadu, kļūstot arvien lielāks. Taču šobrīd neesot iespējams prognozēt ozona caurumu veidošanos, jo nepieciešama detalizētāka izpratne par stratosfēru ziemā.
Ozona slānis stratosfērā kalpo par aizsargvairogu un absorbē Saules kaitīgo starojumu, kas veicina acu slimības, rada imūnsistēmas bojājumus un palielina risku saslimt ar ādas vēzi. Lielu kaitējumu ozonam nodarījušas cilvēka darbības rezultātā radušās gāzes, sevišķi hlorfluoroglekļi, kuru izmantojumu aerosolu, ledusskapju un kondicionētāju ražošanā sāka ierobežot jau 1987. gadā.