Auditorus šāda izpildvaras reakcija nepārsteidz: «Šis gadījums tikai ilustrē valsts pārvaldes kultūru. Nevar cerēt, ka pat niecīgs samazinājums tiks atzīts par pamatotu un atbalstīts,» norādīja VK direktores vietniece, auditoru darba grupas vadītāja Baiba Pētersone (grupā piedalījās arī Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji). Viņa gan atgādināja - valsts iestādēs tā būs jau trešā un pat ceturtā «griešanas» reize. «Funkcijas tika vērtētas no diviem aspektiem - tās nozīmības valstij un labas pārvaldības aspekta, t. i., vērtējām, vai konkrētās funkcijas ir jāveic valstij vai tās iespējams deleģēt privātajām struktūrām,» norādīja B. Pētersone. Viņa gan atzina, ka no izvērtētajām funkcijām, privātajam sektoram nodotas tikai aptuveni 10.
Procentuāli lielākos ietaupījumus auditori iesaka veikt ekonomiskās darbības plānošanas, atbalsta, subsīdiju un mērķdotāciju funkcijās, kas lielā mērā attiecas uz Finanšu (FM) un Ekonomikas ministrijai. Auditori uzskata, ka liela daļa no šīm funkcijām abās ministrijās dublējas, tādēļ tās jāapvieno, samazinot izdevumus. Otrie lielākie ietaupījumi esot jāveic politikas veidošanas funkcijai, kas attiecas uz visām ministrijām un to centrālajiem aparātiem. Šī valsts funkcija lielākoties nodrošina nozaru attīstības plānošanu un atbilstoša normatīvā regulējuma izstrādi.
Būtiski ietaupījumi esot vajadzīgi sabiedriskās kārtības, drošības un valsts aizsardzības nozarēs. Iekšlietu (IeM) un Aizsardzības ministrijas vadītāji secinājuši, ka viņiem ieteikts samazināt policijas darbinieku un karavīru atalgojumu, kā arī finansējumu jaunsardzei, ko Aizsardzības ministra biroja vadītājs Airis Rikveilis nosaucis par kliedzošu nekompetenci. IeM paziņojumā norāda, ka darba grupas atzinumā nav vērtētas funkcijas pēc būtības, bet pēc vienādiem nosaukumiem, piemēram, piedāvāts visus arhīvus apvienot vienā institūcijā: «Nav iespējams apvienot Kultūras ministrijas arhīvus ar krimināllietu arhīviem. Tāpat nav iespējams apvienot pašvaldības policijas funkcijas ar Valsts policijas funkcijām, jo nav prakses, ka pašvaldības budžets tiktu lietots valsts funkciju veikšanai un otrādi.» Vienīgā ministrija, ko neskar ieteikumi taupīt, ir Izglītības un zinātnes ministrija, kurai 2009. gada budžets tika samazināts par 50%.
«Budžeta konsolidācija būs jāveic par aptuveni 400 miljoniem un auditoru priekšlikumi situāciju neatrisina pat par vienu ceturtdaļu, taču šobrīd VK uzklausīs un ņems vērā gan ministriju iebildumus, gan ieteiktās alternatīvas taupības pasākumiem,» norāda FM pārstāvis Aleksis Jarockis. Ministriju iebildumi tiks uzklausīti līdz 6. septembrim, 8. septembrī reformu darba grupa paredzējusi apstiprināt auditoru atzinuma gala variantu, pēc kā to publiskošot.