«No UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajiem pilsētu vēsturiskajiem centriem Rīgas piemērs ir atzīts kā viens no veiksmīgākajiem,» Dienai stāsta VKPAI Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājas vietniece Katrīna Kukaine. Tomēr problēmu vienmēr ir bijis gana. Pirms vairākiem gadiem no UNESCO tika saņemts nopietns aizrādījums saistībā ar Saules akmens (Swedbank Centrālā ēka) nelegālo būvniecību Daugavas kreisajā krastā, kur arī iesniedzas pilsētas vēsturiskā centra teritorija. Aizrādījums saņemts par tirdzniecības centra Stockmann ēku. Kopš 2003. gada Rīgai ir vēsturiskā centra aizsardzības un saglabāšanas likums, pēc kura ieviešanas pārkāpumu skaits ir krietni mazinājies, stāsta K. Kukaine. Šobrīd aktuāli ir RD grozījumiem atvērtie Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi un detaļplānojums. Diskusijas notiek saistībā ar Daugavas kreisā krasta augstbūvju ietekmi uz Rīgas vēsturiskā centra panorāmu un siluetu.
Iedzīvotāju saprašana, ka viņi dzīvo daļiņā no Pasaules mantojuma, atšķiras. Pārkāpumi dažādi, sākot ar salīdzinoši lēto plastikāta logu rāmju izvēli, vēdināšanas ietaisēm, satelīttelevīzijas antenām un reklāmām, kas pārveido ēkas siluetu. Sākumā notiekot pārrunas, kam vajadzības gadījumā seko sods. «Mājoklis atspoguļo sabiedrības finansiālo veselību,» saka Rīgas pilsētas Pieminekļu padomes priekšsēdētājs Ojārs Spārītis, tādējādi atgādinot, ka arī mantojuma saglabāšana ir nūja ar diviem galiem.