Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR!) Dienai sacīja: «Ar vienu priekšlikumu nevar atrisināt problēmu, kas radusies tāpēc, ka likumdevējs nespēj sakārtot kopējo likumdošanas bāzi.» Runa ir gan par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu, kurš pēc pašvaldību reformas nav pieņemts, kā arī par deklarēšanās sistēmas nepilnībām. Rīgas dome plāno papildināt savus saistošos noteikumus, paredzot braukšanas maksas atvieglojumus ne tikai tiem, kas Rīgā deklarēti, bet arī personām, kurām Rīgā ir īpašums, informēja A. Ameriks.
Oktobra sākumā Rīgas dome apstiprināja noteikumus, kas paredz diferencēt braukšanas maksu Rīgas sabiedriskajā transportā atkarībā no deklarētās dzīvesvietas. Rīdziniekiem tā paredzēta 42 santīmi jeb 0,60 eiro, bet pārējiem - 84 santīmi jeb 1,20 eiro. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijā Vienotības priekšlikumu aizstāvēja Arvils Ašeradens, kurš to pamatoja ar vairākiem iemesliem. Ar pašvaldības noteikumiem ir pārkāpts arī iedzīvotāju vienlīdzības princips, kas ir noteikts valsts pamatlikumā. Sabiedrības sadalīšana rīdziniekos un lauciniekos vairojot arī sociālo nevienlīdzību un ierobežojot iespējas visiem piekļūt Rīgas infrastruktūrai, skaidroja politiķis. A. Ašeradens atzina, ka viņam nav pārliecības, ka SIA Rīgas satiksme darbība ir bijusi sekmīga un vai ar paaugstinātu braukšanas maksu citu pašvaldību iedzīvotājiem «netiek slēpta nesaimnieciska rīcība». A. Ameriks teica, ka Rīgas satiksmi auditē starptautiska auditorkompānija. Jau ziņots, ka pret Rīgas domes lēmumu diferencēt braukšanas maksu sabiedriskajā transportā ir savākti 10 000 parakstu, kurus iniciatori no portāla Mana balss.lv ir iesnieguši Saeimā, kam tie ir jāvērtē.