Vaino valsti
Budžeta paskaidrojuma rakstā vairākkārt norādīts, ka Rīgas ieņēmumi būs mazāki, nekā varētu būt valdības īstenotās politikas dēļ. Vainota tiek, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana no 25% uz 24% un nodokļa atvieglojumu pieaugums par apgādībā esošām personām. «Rīgas pilsētas pašvaldība zaudēs tos potenciālos ieņēmumus, ko tā varētu gūt no ekonomikas atveseļošanās, algu un nodarbinātības pieauguma Rīgas pilsētā 2013. gadā,» teikts paskaidrojuma rakstā. Plānots, ka ieņēmumi no IIN pieaugs tikai par 0,8%. Savukārt pret ieņēmumiem no nekustamā īpašuma nodokļa dome ir skeptiska, jo apzinās, ka daudzu iedzīvotāju maksātspēja joprojām ir zema. Netiešs pārmetums valdībai izskan secinājumā, ka nākamgad Rīga valsts dotācijās saņems par 8,2 miljoniem mazāk nekā šogad. Piemēram, valsts vairs nepiešķirs 3,6 miljonu latu līdzfinansējumu garantētā minimālā ienākuma pabalstam, par gandrīz miljonu latu samazināta arī valsts dotācija ielām un ceļiem.
Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) piekrīt, ka budžeta prognoze ir piesardzīga un tā esot katra gada sākumā. Saglabāts arī deficīts, bet bankrotēt pašvaldība netaisoties. «Nav tādas jomas, kur nākamgad plānots samazinājums. Būs algas pielikums atsevišķām grupām - gan sociālajiem darbiniekiem, kas strādā ar klientiem, gan pašvaldības uzņēmumu darbiniekiem Rīgas satiksmē, kur vēl jāvienojas ar arodbiedrībām, un Rīgas namu pārvaldniekā, kur algas palielinās sētniekiem,» norāda N. Ušakovs. Viņš paredz, ka, līdzīgi kā šogad un iepriekš, nākamā gada laikā vairākkārt pieņems budžeta grozījumus, un esot jau rezerves saraksti, kādiem mērķiem naudu piešķirs vispirms, ja ieņēmumi pārsniegs prognozētos.
Budžeta projekta pielikumos redzams, ka uz nākamā gada 1. janvāri Rīgas parādsaistības bankām būs vairāk nekā 109 miljoni latu, savukārt kopējā domes doto galvojumu summa pārsniedz 7,8 miljonus latu, un te vienā sarakstā ir gan domes galvojumi studentu kredītiem, gan vairāku uzņēmumu - Rīgas pilsētbūvnieks, Rīgas satiksme, Getliņi Eko - ņemtajiem kredītiem. Rīga vairs nemaksās Ls 50 000 dalības maksu Latvijas Pašvaldību savienībā, no kuras izstājās, bet Latvijas Lielo pilsētu asociācijai maksās vairāk nekā šogad - no Ls 11 700 summa pieaugusi līdz Ls 14 000. Pilsētas atpazīstamībai tērēs tikpat, cik šogad, - pusotru miljonu latu. Lai gan opozīcija domes investīciju portfeli sauc par plānu, investīciju programmai paredzētie 33,6 miljoni latu tomēr ir divreiz vairāk nekā pērnā gada beigās pieņemtajā šā gada budžetā (tad bija Ls 16,5 milj.). N. Ušakovs atzīst, ka pārsvarā jāpabeidz iesāktie objekti, tāpēc pie jauniem neķersies, lai gan Sarkandaugavas pārvads pār dzelzceļu ir ļoti vajadzīgs. Tam plānots piesaistīt ES finansējumu un būvniecību sākt 2014. gadā. Nesenie notikumi, kad tika bojāta Salu tilta deformācijas šuve, atgādina, ka arī šī tilta rekonstrukcija bija jau iepriekšējā sasaukuma plānos. Taču šī sasaukuma deputātu prioritāte ir izglītības iestādes un nākamgad arī iekšpagalmi, kam piešķirs iespaidīgu summu - 4 miljonus latu.
Iespējams slēptais deficīts
Šī domes sasaukuma laikā nostabilizējusies kārtība, ka opozīcijā esošo Vienotības un Demokrātisko patriotu deputātu priekšlikumus īpaši vērā neņem. Tiesa, šie deputāti apgalvo, ka pusgadu vai vēl vēlāk viņu priekšlikumi domes darba kārtībā tomēr nonāk, tikai jau kā pozīcijas priekšlikumi. «Mēs bezmaksas braukšanas biļetes skolēniem ierosinājām jau 2010. gadā,» atgādina Vienotības RD frakcijas priekšsēdētājs Olafs Pulks. Viņš kritizē jauno budžetu, pirmkārt, jau deficīta dēļ, jo dome jau šo gadu pabeigs ar deficītu, un tāds plānots arī nākamgad. Taču O. Pulkam ir bažas, ka pašvaldības SIA Rīgas satiksme ir slēptais deficīts - šogad viņiem netika piešķirta visa prasītā papildu nauda, arī nākamā gada budžeta palielinājums - 4 miljoni latu - ir mazāks, nekā uzņēmums prasījis. Jautāts, vai gadījumā, ja Vienotība nonāktu pie varas pēc jūnijā gaidāmajām vēlēšanām, budžetā notiktu straujas izmaiņas gada vidū, O. Pulks norāda, ka izmaiņas būs jebkurā gadījumā, jo budžetu groza vairākas reizes, taču lielākās izmaiņas notiktu 2014. gada budžetā. «Domes administratīvā struktūra ir ļoti smagnēja, mēs redzam, ka departamentu direktori veido savus birojus, kaut daudz vairāk būtu vajadzīgi eksperti ar inovatīvu pieeju,» uzskata deputāts. Agrāk izpilddirekciju funkcija bija risināt iedzīvotāju problēmas tuvāk viņu dzīvesvietai, pēc izpilddirekciju skaita samazināšanas šis arguments vairs neder - Juglas iedzīvotājam izpilddirekcija Rūpniecības ielā nebūt nav tuvu mājām. Daudz vairāk nepieciešamas vienas pieturas aģentūras Juglā, Bolderājā un citur, kur iedzīvotājiem vērsties ar saviem iesniegumiem, ir pārliecināts O. Pulks.