Kaut Rīgas domes Īpašumu departamenta direktors Oļegs Burovs to ironiski dēvē par Rīgas graustu vizītkarti, Dienas aptaujātās amatpersonas uzskata - viss, ko varēja izdarīt, ir izdarīts. Īpašniekiem varot likt tikai atkal salabot dekoratīvo sietu un novērst bīstamību, bet jebkāda tālāka sakopšana atkarīga no viņu labās gribas.
Pa logu karājas koki
Par spīti savulaik itin biežajām īpašnieku maiņām, renovācijas darbi ēkā pēdējos gados nav veikti, tikai 2008. gadā pēc ilgstošiem pūliņiem pašvaldībai izdevies panākt, ka ēka tiek iekonservēta un pārklāta ar dekoratīvo sietu, lai nebojātu pilsētas ainavu. Pēc tam amatpersonas apmierinātas teica - vairs nekādu bīstamību tā apkārtējiem nerada. Tomēr vēl šoceturtdien aģentūra LETA kārtējo reizi ziņoja: «Graustam ziemas vētrās saplosīts dekoratīvais pārsegs, un tagad no drūpošā nama trešā stāva loga karājas vairāki koka gabali, apdraudot garāmgājēju drošību. Viens koka gabals trešdien dienas vidū ar skaļu troksni nogāzās kādai garāmgājējai pie kājām, pārējie dēļu gali joprojām bīstami svārstās ārā pa trešā stāva logu.» Namu apsaimniekojošās SIA BREM namu pārvaldīšana pārstāvis Aleksandrs Meikšāns Dienai gan to noliedza: «Tur viss ir apšūts, iekonservēts, ne no jumta, ne no kurienes nekas nevar nokrist. Tie ir murgi!»
Ēkas autors ir viens no ražīgākajiem latviešu arhitektiem Konstantīns Pēkšēns. Kopš 90. gados sāktās denacionalizācijas ēka stāv tukša un kļuvusi par narkomānu un bezpajumtnieku iecienītu patvērumu. Zemesgrāmatā uzrādās, ka nama īpašnieki uz pusēm ir Igaunijas uzņēmējs Tomass Tols un kāda Ludmila Baumane. Tas arī pagātnē bieži bijis arguments, kāpēc ēka stāv pamesta, - īpašnieki nevarot vienoties, ko ar to darīt tālāk.
Tomēr šis arguments, iespējams, tuvākajā nākotnē vairs nederēs - pēc neoficiālas informācijas, L. Baumanei piederošā daļa nesen pārgājusi T. Tola īpašumā, lai arī tas vēl nav ierakstīts zemesgrāmatā. Diena gan apstiprinājumu šai ziņai neieguva, jo A. Meikšāns to atteicās komentēt. Kaut beidzot sākt reālu darbību, lai savestu ēku kārtībā, varētu pamudināt šogad spēkā stājusies īpaši paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme graustiem - 3% -, A. Meikšāns Dienai teica, ka nekādu plānu neesot.
Var stāvēt vēl gadiem
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Rīgas nodaļas priekšnieks Jānis Asaris Dienai pastāstīja, ka vēl pagājušogad mājā bijusi pārbaude un, kā par brīnumu, tās iekšējās konstrukcijas izrādījušās gana labā stāvoklī, līdz ar to ēka iekonservēta teorētiski var stāvēt vēl gadiem ilgi.
Viņš atzīst, ka tīri teorētiski valsts varētu mēģināt sākt mājas pārņemšanas procedūru, jo tā ir kultūras piemineklis, bet nedomā, ka tā būtu brīnumnūjiņa, ar ko problēmu atrisināt. «Jautājums par šādiem objektiem ir - kas tad ar viņiem kaut ko darīs? Arī valstij un pašvaldībai ir gana daudz ēku, kas stāv tukšas,» viņš norāda. Starp Rīgas graustiem atrodami vairāk nekā 10 oficiāli atzītu kultūras pieminekļu.
O. Burovs Dienai apstiprināja, ka grausta īpašniekiem nosūtīta vēstule, kurā likts nekavējoties sākt ēkas sakārtošanu. Tomēr arī viņš bija ļoti skeptisks pret ideju, ka problēmu varētu risināt, atsavinot ēku un pašai valstij savedot to kārtībā. «Teorētiski kultūras pieminekļus valstij ir tiesības atsavināt. Bet ko darīt pēc tam? Ieguldīt mūsu jau tā ierobežotos līdzekļus un pārdot? Neesam taču privātfirma. Izmantot savām vajadzībām? Mums jau pašiem pieder tukšas ēkas, un liekas telpas nav vajadzīgas. Ideja par šādu īpašumu nacionalizēšanu ir vairāk populisms. Manuprāt, drīzāk vajadzētu stimulēt to atjaunošanu, piemēram, piešķirt īpašniekiem NĪN atlaides, ja viņi ēku beidzot sāk atjaunot,» viņš prātoja.
Nav vienīgā problēma
Rīgas vicemērs Andris Ameriks, kaut atzina, ka Marijas ielā 6 esošais nams ir hrestomātisks grausta piemērs, aizrādīja, ka Rīgā esot arī bīstamākas ēkas. «Ir viena nepabeigta jaunbūve pie Mēbeļu nama Gunāra Astras ielā, kur savulaik bija ieplānots arodbiedrību centrālais nams. Nav nekādu nožogojumu, un apkārt ir trīs skolas - nelaime ir ļoti iespējama. To pēc diviem mēnešiem sāksim nojaukt par pašvaldības naudu. Vēl cīnāmies ar ēku Lomonosova ielā 5 - no tās palikusi tikai fasāde, kas jebkurā brīdī varētu sabrukt pār ielu. Principā tur varētu taisīt filmu par Drēzdenes bombardēšanu, bet ēku ir projektējis Eizenšteins, un VKPAI iebilst pret nojaukšanu, kaut ir ļoti mazas cerības, ka jebkad kāds to varētu atjaunot,» viņš sūkstījās.
Par ēku Marijas ielā A. Ameriks teica, ka dome neko vairāk par piespiedu sakopšanas piespriešanu īpašniekiem padarīt nevar, jo Saeima savulaik noraidījusi iniciatīvu, kas kultūras pieminekļus ļautu atsavināt arī pašvaldībām, nevis tikai valstij. Pērn Rīgas pašvaldībā tikuši sakopti 16 privātie grausti, septiņi no tiem pēc domes lēmuma par piespiedu sakopšanu.