Nākt talkā apņēmies Rīgas pilsētas arhitekta birojs (RPAB), un sperti pirmie soļi, lai īstenotu vairākus gadus plānotu un arī pilotprojektā izmēģinātu ieceri visus galvaspilsētas mikrorajonus padarīt funkcionālākus un estētiski pievilcīgākus. «Mikrorajonos dzīvo apmēram puse Rīgas iedzīvotāju, un, ja jautājam viņiem, vai tā ir laba vieta dzīvošanai, atbilde ir apstiprinoša - cilvēki nesaka, ka tur ir slikti. Tirgus attīstība uz mikrorajoniem atnesusi vairumu ikdienā vajadzīgo pakalpojumu, ir laba satiksme, skolas, bērnudārzi. Taču nav sakārtotas saimniekošanas lietas un īpašumu struktūra ir tik sadrumstalota, ka grūti panākt vienošanās, lai kaut ko uzlabotu,» norāda Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis. Kā to panākt? G. Princis uzskata, ka būtiskākais ir motivēt pārmaiņām iedzīvotājus un rast skaidrību par atbildības līmeņiem: «Šobrīd hierarhija ir ļoti sadrumstalota - nav saprotams, kur katrā namā sākas un beidzas zemes īpašnieku, dzīvokļu saimnieku, kooperatīvu un apsaimniekotāju atbildība vai kur tās krustojas, - bieži vien tieši šis apstāklis kavē attīstību. Tāpat arī daudzām mājām nav līderu, kas varētu reprezentēt visu iedzīvotāju viedokli un kārtot lietas.»
Iedvesmot guļamrajonus pārmaiņām Rīgā ieradusies arī arhitektūras, pilsētplānošanas un ģeogrāfijas zinātņu doktore, pasaules atzinību guvusī Kanādas profesore Saša Cenkova, kura galvaspilsētas mikrorajonus pētījusi divtūkstošo gadu sākumā. Šodien notiekošajā starptautiskajā konferencē par Rīgas iedzīvotāju šodienu un nākotni daudzdzīvokļu namu mikrorajonos viņa uzstāsies ar lekciju un dalīsies iespaidos arī par to, kādas pārmaiņas pamanījusi Rīgas apkaimēs pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma.
Diena kopā ar S. Cenkovu un G. Princi devās izbraucienā uz vienu no apdzīvotākajiem Rīgas mikrorajoniem - Purvciemu. Profesore atzinīgi novērtēja, ka daudzviet sociālistiskā modernisma ēku pudurus papildinājuši jaunie projekti, kas, no vienas puses, vidi padara modernāku, bet, no otras, - izceļ veco māju trūkumus: «Katra dzīvokļa īpašnieks dara pa savam - viens iestiklo balkonu, otrs to nokrāso spilgtā krāsā, vēl kāds nomaina logus no baltiem uz brūniem - tas ne vien pasliktina kopskatu, bet arī būtiski samazina ēkas vērtību un iespējas pārdot dzīvokli tajā. Pārmaiņām jābūt koordinētām, piemēram, pēc ēkas siltināšanas tās jaunais krāsojums būtu jāizvēlas pārdomāti, lai visas ēkas viena kvartāla ietvaros izskatītos harmoniski,» norāda S. Cenkova. Profesore neslēpa izbrīnu arī par blokmāju dzelzs ārdurvīm: «Kurš iedzīvotājiem tās notirgoja? Ir taču daudz labāku variantu, kas aizcērtoties nerada tik lielu troksni!» Bet galvenais viņas secinājums pēc mikrorajona apskates bija - te ir vieta daudz kam vairāk. G. Princis sola, ka piedāvāt idejas tukšumu aizpildīšanai un dzīves vides uzlabojumu panākšanai tiks aicināti gan studenti un jaunie arhitekti, gan pieredzējuši jomas profesionāļi.