Pēc Balvu domes informācijas, pēdējā gada laikā no Rīgas vai citiem reģioniem uz Balviem atnākuši dzīvot vairāk nekā desmit jaunu cilvēku. Kā uzskata Kaspars, šo izvēli veicinājusi gan pašvaldības labvēlīgā attieksme, gan pašu ekonomiskie apsvērumi, jo mazpilsētā dzīvot ir lētāk, tomēr, lai stimulētu jauniešus arvien vairāk par savu dzīvesvietu izvēlēties mazpilsētas, būtu vajadzīgs valsts atbalsts.
Kaspars un Elīna vienā gadā beiguši Balvu ģimnāziju un aizgājuši studēt uz Lauksaimniecības universitāti Jelgavā, kur, kā smejas Kaspars, kopmītnēs beidzot viens otru ieraudzījuši. Kaspars studējis mežsaimniecību, Elīna - ekonomiku. Pēc augstskolas beigšanas Kasparam piedāvāts darbs mežistrādes firmā Jēkabpilī, kur nostrādājis trīs gadus, pa to laiku Elīna beigusi maģistrantūru, abi apprecējušies, piedzimis Haralds. «Bija grūti, tomēr lielāka pilsēta nekā Balvi, visi sveši, neviena tuva cilvēka. Radās jautājums, kas pieskatīs bērnu, arī ģimenes ārste mums bija Balvos, citu mēs nemaz negribējām meklēt,» saka Elīna. Nācis lēmums atgriezties Balvos. Sākumā apmetušies vecāku lauku mājās Bērzkalnes pagastā netālu no pilsētas, gadu stāvējuši jauno ģimeņu dzīvokļu rindā Balvu domē. Tagad dzīvoklis saņemts. Kaut gan tas prasa pamatīgu remontu, dzīvesbiedri nolēmuši neņemt kredītu un darbus pabeigt lēnā garā un pamatīgi. Balvos nācis pasaulē Eduards. Kasparam palaimējies dabūt mežistrādes meistara darbu, Elīna dzīvo lauku mājās ar mazajiem.
Lētāk un drošāk
Nu jau nepilnu gadu Balvus par savām mājām sauc arī Sabiedrības veselības aģentūras koordinatore Balvu rajonā Iluta Mežule. Viņa gan smejas, ka uz Balviem atvedusi mīlestība, jo te ir viņas drauga dzimtā puse, taču jaunajiem sākumā bijusi dilemma dzīvot Rīgā vai šeit. Pēc Rīgas Stradiņa universitātes beigšanas Iluta galvaspilsētā dabūjusi labi atalgotu darbu ar iespējām veidot karjeru, nostrādājusi vairākus gadus, taču izšķīrusies par labu mazpilsētai. «Rīga nav mana pilsēta, visu laiku meklēju iespēju, kā varētu dabūt darbu kaut kur ārpus Rīgas, līdz uzvarēju konkursā par šo vietu. Balvi man iepatikās jau no pirmās dienas, sakopta pilsēta, arī cilvēki laipnāki.» Iluta atzīstas, ka svarīgi bijuši arī ekonomiskie apsvērumi, jo tomēr Balvos dzīvot ir lētāk nekā Rīgā. «Neslēpšu, ka Rīgā var ļoti labi nopelnīt, bet, ja tev nav sava dzīvokļa, liela daļa nopelnītā jāatdod par dzīvokļa īri. Ar to pašu algu Balvos var dzīvot bez bēdām. Arī vide ekoloģiski tīrāka, draugi, radi tuvāk, var dabūt lauku produktus.»
Labprāt atgrieztos
Balvu domes priekšsēdētāja Ināra Ņikuļina uzsver, ka pašvaldība cenšas rūpēties, lai jaunie cilvēki atgrieztos Balvos. Izveidota dzīvokļu rinda jaunajām ģimenēm, domājot par atpūtas iespējām, šogad pabeigta peldbaseina būve. Balvos tiek veidots biznesa inkubators, lai jaunie vieglāk varētu sākt uzņēmējdarbību, jo brīvu darba vietu valsts un pašvaldības iestādēs Balvos faktiski nav.
Domes telpās satieku divus smejošus jauniešus. Pilsētas galvenā arhitekte Žanete Mārtuža ir dzimusi Rīgā, taču pēc augstskolas beigšanas atnākusi strādāt uz savu senču dzimteni. Jānis Komarovskis jau otro gadu studē sociālās zinātnes Latvijas Universitātē. Viņš, tāpat kā K.Ķerģis, uzskata, ka ekonomikas uzplaukums valstī var sākties tikai tad, ja arī reģionos būs augsti kvalificēti speciālisti. «Attīstība valstī var sākties tikai no malām, nevis no centra. Ja būtu saglabāti uzņēmumi, būtu darba vietas, reģionos jaunu cilvēku būtu daudz vairāk, tāpēc būtu nepieciešama valsts programma, kas veicinātu cilvēku atgriešanos laukos.»