Ēnu dienu rīko biznesa izglītības biedrība Junior Achievement-Young Enterprise Latvia (JA-YE Latvia) sadarbībā ar Swedbank, un JA-YE Latvia valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns stāsta, ka šogad Ēnu dienai reģistrējušos skolēnu skaits ir krietni audzis. Pērn ēnot gribētāju bija ap 8000, šogad - ap 12 000. Turklāt jāņem vērā, ka gana daudz skolēnu ēnu devējus sev atrod paši bez JA-YE Latvia starpniecības, tāpēc faktiskais ēnu skaits ir vēl lielāks. Aktīvāki kļūst arī uzņēmumi un iestādes. «Šogad kā ēnu devēji pieteikušies vairāk nekā 700, pērn bija ap 500,» saka J. Krievāns.
Šogad saista kultūra
Populārākās nozares, kurās skolēni vēlas ēnot kādu profesionāli, gadu no gada īpaši nemainās. Šogad pieprasītākā joma ir veselības aprūpe un rehabilitācija, otrajā vietā ierindojas komunikācijas un mediju sfēra, kas pērn bija līdere, savukārt trešo pozīciju stabili ieņem vadība un administrēšana. «Tendences nemainās, taču šogad izņēmums ir kultūras joma - jauniešu interese par ēnošanu tajā ir krasi augusi, un šī joma ir pieprasītāko nozaru topa 4. vietā, lai gan pērn nebija pat Top 20. To var skaidrot ar notiekošo valstī, Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu - tas viss rosina jauniešus aizdomāties par iespējamo nākotni arī kultūras lauciņā,» komentē J. Krievāns.
Runājot par ēnu devējiem, piedāvājums nozaru ziņā sakrīt ar pieprasījumu no jauniešu puses. «Tomēr pieprasītākajās nozarēs skolēnu vēlme ēnot ir daudz lielāka nekā piedāvāto vakanču. Uzņēmumiem būtu jāsasparojas un jāuzņem vairāk jauniešu. Lai gan var saprast arī viņus - uz ēnu vakanču piedāvājumu savu iespaidu atstāj darba tirgus tendences. Turklāt katram gribētājam, piemēram, ēnojamu ārstu nemaz fiziski nevar nodrošināt,» stāsta J. Krievāns. Viņš teic, ka, pretendējot uz ēnu vakanci, jaunietis gūst pirmo priekšstatu par darba tirgus konkurenci. «Jaunietim jāapzinās, ka ēnu vakance, tāpat kā darbs, uz šķīvja priekšā nolikta netiks. Jaunietim jāiztur konkurss, jāpierāda sava motivācija.» Tiesa, katru gadu ir ēnu vakances, kas paliek neaizpildītas. Tādas, piemēram, ir izglītības nozarē, kur ēnu devēju aktivitāte ir lielāka nekā skolēnu interese par šo jomu.
Izvēlas arī personības
J. Krievāns stāsta, ka daļa jauniešu ēno, lai saprastu, ko vispār dzīvē grib darīt. Otra daļa - lai uzzinātu, kas jādara, jāzina un jāprot, lai strādātu attiecīgajā jomā, savukārt trešie ir vismērķtiecīgākie - ēnojot grib zināt, kā konkrētajā jomā kļūt par līderi. Ēnošanas sakarā liels spēks ir arī personībām, jo ir jaunieši, kas vēlas ēnot konkrētus mērķtiecīgus cilvēkus vadošos amatos, savu izvēli tomēr nesaistot ar nozari, kurā viņi darbojas. JA-YE Latvia veiktā aptaujā tikai pāris procentu skolēnu atzinuši, ka ēnot dodas tāpēc, ka to likusi skolotāja vai lai šajā dienā nebūtu jāiet uz skolu. J. Krievāns pieļauj - to, kuri uz Ēnu dienu dodas tikai ķeksītim, ir maz arī tāpēc, ka uz ēnu vakancēm jāiztur konkurss, kurā nemotivētākie atbirst.
Latvijā centralizētā līmenī karjeras izglītības nav, tāpēc ieguvumus, ko sniedz Ēnu diena, novērtē visi - paši jaunieši, vecāki, pedagogi, teic J. Krievāns. Arī uzņēmumi, kas vienreiz atver savas durvis ēnotājiem, vēlāk ver atkal. «Ēnu diena jaunietim dod labāku izpratni par lietām, nekā viņš gūst skolas solā. Daudzi maina savas domas - pirms tam sevi redz attiecīgajā profesijā, bet, saskaroties ar realitāti, saprot, ka viņam šī joma īsti neder,» J. Krievāns saka.
Savi novērojumi par jauno paaudzi Ēnu dienā rodas arī darba devējiem. JA-YE Latvia aptaujā, atbildot uz jautājumu: «Kā visvairāk pietrūkst jauniešiem, lai viņi veiksmīgi iekļautos darba tirgū?», 16% ēnu devēju atbild, ka komunikācijas prasmju. 15% norāda, ka skolēniem pietrūkst spējas pamatot, argumentēt savu viedokli, bet 14% ievērojuši, ka par maz ir analītiskās domāšanas un mākas risināt problēmsituācijas. Tāpat jauniešiem, pēc darba devēju domām, jāstrādā pie uzņēmējspējas un pašiniciatīvas, etiķetes, orientācijas uz attīstību, kā arī pie ekonomikas pamatzināšanām un valodu prasmēm.