Diferencētā neiropātija
«Tikai konstatējot, kurā vietā ir nepatīkamās sajūtas - tirpoņa, soli pa solim var atrast cēloni,» saka P. Stradiņa klīniskās slimnīcas Neiroloģijas klīnikas profesore Ināra Logina. Tirpšanas iemesli var būt arī asinsvadu sašaurinājums, cīpslas savilkums, iekaisušas vai bojātas locītavas. Ja pie tirpšanas vainīgi nervu gali vai nervu šķiedras, tad atkal jāmeklē tālāk - vai tirpst viens atsevišķs nervs vai daudzi. Neiropātija ir sarežģīta saslimšana, un ir vairāk nekā 20 kompresijas neiropātiju veidu. Neiropātiskās sāpes atšķiras no parastajām sāpēm ar daudzveidīgām pavadošām sajūtām - dedzināšanu, adatiņām, aukstuma sajūtu, pulsāciju. Tās ir pazīmes nervu šķiedru bojājumam - perifērās nervu sistēmas slimībām, kas savukārt var dalīties daudzu nervu saknīšu bojājumiem - polineiropātija vai atsevišķi nervu problēmām - mononeiropātija.
Lokalizēta tirpšana (piemēram, tirpst daži pirksti) ir atsevišķu nervu bojājums. Vistipiskākais variants - nervs tiek saspiests (kompresija), un rokas naktīs tirps. Tas nozīmē - pārpūlētas cīpslas, taču var būt arī muskuļu savilkums, nepietiekama nerva apasiņošana, locītavu problēmas. Iemesls var būt sens sasitums, trauma. Visbiežāk tirpstošu roku problēmas meklējamas plaukstas pamata jeb karpālajā kanālā (nerva zariņš pie plaukstas pamatnes). Pagājušajā gadsimtā to varēja dēvēt par slaucēju arodslimību, tagad tā ir datora lietotāju kaite. Vienveidīgs darbs ar pārāk lielu slodzi rada tirpšanas sajūtu, sāpes īkšķos, rādītājpirkstos un vidējos pirkstos. Ilgstoši strādājot ar datoru, var būt elkoņa nerva saspiedums. Datorlietotājiem, ja pele tiek aktīvi izmantota vairāk nekā 10 stundu nedēļā, var rasties tā dēvētā peles slimība, kas izpaužas ar nogurdināmību rokas muskulatūrā un asām, dedzinošām sāpēm, tirpšanu, kam var pievienoties sāpes plecu muskulatūrā. «Plecu līmenī problēmas biežāk rada cīpslas, lai gan iespējams, ka arī nervu šķiedras ir bojātas un tad sāpe iet pa nervu šķiedrām līdz pat pirkstu galiem. Bet pēcāk tiek konstatēta vaina - kakla priekšpusē savilkti muskuļi, kas rodas no vienveidīgas pozas pie datora,» ikdienas ainiņas zīmē profesore I. Logina.
Ja tirpst gan rokas, gan kājas, tas nozīmē, ka slimības procesā skarti daudzi nervi - smalkās un rupjās šķiedras, var būt arī iekšējo orgānu traucējumi, tad, iespējams, ir polineiropātija. Tā var rasties arī pēc pārslimotas infekcijas, saistībā ar cukura diabētu un alkoholismu.
Vecums nenāk viens
«Deģeneratīvas pārmaiņas mugurkaulā un kakla rajonā ir normālas novecošanas process, no kura retajam izdodas izbēgt. Kakla daļa ar visām vietējām neiropātijām plecu joslā ir ļoti saistīta ar asimetriju,» teic ārste Logina un atgādina tik biežo skoliozes problēmu. «Ja skoliozei vēl nāk klāt ne pārāk adekvāta poza pie darbagalda, pārslodzes un kritieni, un vēl deģeneratīvās izmaiņas skrimšļos, protams, neiropātija saasināsies tajā vietā, kur būs asimetrija.» Ja nomoka kāju tirpšana, tad jātiek skaidrībā, vai pie vainas nav asinsvadi. Bet cilvēki maldās, vainojot paplašinātas vēnas. Tās drīzāk rada smaguma sajūtu un pietūkumu. «Neiropātijas gadījumā visbiežāk sāp un tirpst kājas pēdu apvidū. Iemesls varētu būt saistīts ar pēdas izmaiņu - plakano pēdu, senām traumām, cīpslām, muskuļiem, kauliem,» skaidro I. Logina un uzsver: «Paceles bedrē nervu šķiedru saspieduma rezultātā tirpoņa aiziet uz pēdu. Šo slimību varētu nosaukt arī par slēpotāju zābaku slimību, jo augstie un smagie zābaki rada diskomfortu, kad muskulis tiek saspiests.»
Ja tirpst kājas, tad jāpārbauda gūžas locītavas. Varbūt vainīgs skrimslis, kas sāp un rada lokālas šaujošas sāpes? «Tāpat kā mugurā, tā arī iegurņa joslā ir asimetrija - kad viens sāns ir augstāks. Ir arī tāds nerviņš, kas iet zarnu kaulam pa priekšpusi, un, ja resniem cilvēkiem uz to spiež tauku krokas, tad kalsnie cilvēki, guļot uz cieta matrača, var saspiest nervu tā, ka tas dod tirpšanas sajūtu sānos,» norāda ārste.
Novērst cēloni
Neiropātijas sākuma stadiju bieži vien cilvēks sajūt tikai kā traucēkli, nevis kā saslimšanu, tādēļ aiziet pie ārsta novēloti - tikai tad, kad slimība jau ir izraisījusi nopietnākus bojājumus. Atkarībā no neiropātijas izpausmēm, izmeklējuma rezultātiem, kaitīgajiem ieradumiem, blakus slimībām un vitamīnu deficīta ārsts iesaka atbilstošu terapiju. Bieži vien problēmu var risināt ar lokālu iedarbību - ziedēm. Tām ne vienmēr jābūt pretiekaisuma ziedēm, kas ir ļoti labas akūtos stāvokļos, der tās saucamās sportistu ziedes, kas novērš muskuļu savilkumu. Tāpat arī var lietot dažādus uzlējumus ierīvēšanai. Arī kāpostu lapas dod veselībai pozitīvu rezultātu. Starp citu, ierīvējot un smērējot, nevilšus tiek veikta pašmasāža, kas arī var atbrīvot saspiesto nervu.
Pret tirpoņu noteikti der arī vingrošana. Fizioterapeits atradīs piemērotu vingrojumu kompleksu «vainīgajam» muskulim vai cīpslai. Šajā gadījumā neder vispārīgu vingrojumu komplekss, kas noskatīts internetā. Tāda pašdarbība var pat kaitēt, jo ir muskuļi, kurus vajag trenēt, bet ir arī tādi, kurus vajag atslābināt.
Jāizvērtē arī ķermeņa poza - gan guļot naktī, gan arī dienā strādājot, piemēram, pie datora, kas var izprovocēt sāpes. Neiropātijas gadījumos tiek ieteikta manuālā terapija. Jāatceras, ka ir kinezelogi, khiropraktiķi, manuālie terapeiti ar stiepšanām, vilkšanām, raušanām, kas ir dažādas pieejas disbalansa likvidēšanai. «Svarīgi nonākt pareizajās rokās, kas palīdzēs tikt galā ar muskuļu un cīpslu savilkumiem, kuri arī ir neiropātijas cēloņi. Arī dažādi refleksoterapijas veidi (akupunktūra) palīdz muskuļus atbrīvot. Lai pārtrauktu hronisko sāpju slieksni, kādam var būt piemērotas blokādes. Bet ar dažādām fizioterapijas manipulācijām uz mūžu nevar izārstēt. Kad ir sāpju un nepatīkamo sajūtu paasinājums, bez zālēm parasti neiztikt. Neiropātiskām sāpēm - tirpšanām ar dedzināšanu, salšanu - der nevis parastās pretsāpju zāles, ko var nopirkt aptiekā, bet gan nervu zāles. Vienai daļai pretdepresijas un pretepileptisko līdzekļu ir pretsāpju efekts. Dažreiz vajadzīgi arī asinsvadus uzlabojoši līdzekļi,» skaidro I. Logina. Viņa uzskata, ka nevajadzētu pārspīlēt vitamīnu lomu. «B grupas vitamīniem ir sava vieta nervu šķiedru vielmaiņā, bet, ja normāli funkcionē kuņģa zarnu trakts, tos var saņemt ar pārtikas produktiem. Īpaši tos injicējot, var būt pārdozēšanas drauds. Terapija vienmēr ir individuāla, un jāiegaumē, ka efekts arī nebūs uzreiz pēc pirmās tabletes,» piebilst ārste. Ja slimība jau būs kļuvusi hroniska, iespējams, būs vajadzīga operācija, lai pārgrieztu nervu nospiedošo saiti.