Andrea Bočelli Rīgā uzstāsies Lietuvas Nacionālā simfoniskā orķestra un Kauņas Valsts kora pavadījumā. Pie diriģenta pults stāsies Marčello Rota. Tenoram uz skatuves pievienosies divas daiļas itālietes - soprāns Serēna Farnokja un popvokāliste Ilaria Della Bidia.
Koncerta pirmajā daļā skanēs klasika - fragmenti no Verdi, Pučīni, Guno un Bizē operām (Trubadūrs, Manona Lesko, Džanni Skiki, Romeo un Džuljeta, Rigoleto, Karmena, Bohēma, Traviata). Otrajā daļā dominēs vieglāka mūzika. Piedevās mākslinieks parasti lutina fanus ar dižākajiem hitiem - Love Me Tender no Elvisa Preslija repertuāra, Time to Say Goodbye, kuru savulaik ierakstījis kopā ar Sāru Braitmenu, kā arī āriju Nessun Dorma no Pučīni operas Turandota.
Klasiskās mūzikas kritiķi, protams, nav sajūsmā par Andreas Bočelli vokālajām spējām. Eksperti uzskata, ka viņam nebūtu iespējas nokārtot eksāmenu konservatorijā vai ierindoties operas vokālistu konkursa laureātu vidū. Itāļu dziedātājam esot pārāk daudz tehnisko nepilnību: problēmas ar elpu, toni, frāzējumu, ritmu, pāreju no viena reģistra citā utt. Koncertos to visu paspilgtina mikrofonu izmantojums - Andrea Bočelli dzied nevis operteātros un koncertzālēs, bet milzīgās arēnās un stadionos.
Viņa fani ir pārliecināti, ka Bočelli ir «vairāk nekā operzvaigzne». Andreas Bočelli balss atplaukst estrādes mūzikā, kas ļauj sajust viņa vokāla patieso siltumu un emocionalitāti. Tieši tāpēc tik lielu popularitāti iemantojuši viņa dueti ar Selīnu Dionu, Toniju Benetu un Bārbru Streizandi. Pats mākslinieks vienmēr izstaro mieru, laipnību un pret klausītājiem izturas ar cieņu, bez bravūras, kas piemīt tenoriem.
Andrea Bočelli atzīst, ka viņam ir raksturīgs konkurences gars: «Ne velti es vispirms kļuvu par advokātu un tikai pēc tam - par dziedātāju. Es vienmēr esmu zinājis, ka dziedāšu, taču nespēju iedomāties, ka kļūšu veiksmīgs. Es dziedāju skolā, ballītēs, baznīcā. Man visi prasīja, lai uzdziedu. Es spēlēju futbolu ar draugiem, un vecāki mani sauca mājās, lai es uzstājos viesu priekšā. Man tas nepatika, jo es gribēju spēlēt futbolu.»
Agrā jaunībā viņš centās atdarināt izcilo tenoru Mario Lancu: «Mūsu ģimenē bija daudz viņa ierakstu. Mēs vislabāk mācāmies, imitējot citus.» 18 gadu vecumā Andrea sāka uzstāties piano bāros, lai varētu apmaksāt jurisprudences studijas Pizā un iepazītos ar sievietēm. «Es dziedāju O sole mio, Malafemmena, Love Me Tender… Tur es uzzināju, kas sajūsmina klausītājus, kas piesaista viņu uzmanību, kas tracina. Cilvēki nāca, dzēra, ēda, sarunājās, klausījās, pasūtīja dziesmas un bučojās. Kad es dziedāju, dzima romāni,» savas karjeras sākumu atceras Andrea Bočelli.
Tenoram ir 56 gadi, redzi viņš zaudēja 12 gadu vecumā, taču dzīvo pilnvērtīgi - viņš ir slavens, bagāts un laimīgs. Andrea Bočelli ar ģimeni mīt pie jūras Toskānas pilsētā Forte dei Marmi. Viņš ir triju bērnu tēvs. Viņam ir jauna un skaista sieva. Tas nekas, ka Veronika ir 25 gadus par viņu jaunāka. «Liela gadu starpība ir mūsu ģimenes tradīcija, tā bija arī maniem vecākiem. Turklāt es esmu ļoti reliģiozs, un gadu starpība ir bieži sastopama laulībās, kas aprakstītas Bībelē,» saka dziedātājs.
Andreas Bočelli koncerts notiks 10. janvārī Arēnā Rīga. Sākums plkst. 19. Biļetes Biļešu servisa tīklā.