Taču šīs tautības cilvēku skaits mūsu valstī pēdējos gados būtiski sarucis - 2011. gada tautas skaitīšanā konstatēts, ka Latvijā dzīvoja mazliet vairāk nekā sešarpus tūkstoši romu, neskaitot tos, kuriem pasē pretī tautības ailītei rakstīts «latvietis». Roksana atklāj, ka liela daļa romu, kam dzimtene ir Latvija, devušies labākas dzīves meklējumos uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, galvenokārt - Lielbritāniju. «Uzticība - tas ir vienīgais, kas romiem vajadzīgs. Daudzkulturālās valstīs viņi jūtas ērtāk, jo viņu darbaspējas tur netiek vērtētas tikai pēc izskata. Taču Latvijā joprojām pastāv spēcīgi stereotipi, ko esmu pieredzējusi arī pati - dažās iepriekšējās darbavietās, lai pierādītu sevi kā labu darbinieci, ārienes dēļ man bija jācenšas divtik,» atceras Roksana un piebilst - ja darba devēji un līdzcilvēki romiem uzticēsies, notiks pozitīva mijiedarbība un visa sabiedrība būs ieguvēja. 2012. gadā veiktā Eirobarometra pētījuma rezultāti liecina, ka līdzīgi uzskata 54% Latvijas iedzīvotāju.
Nemēdz žēloties
Tiesībsarga birojs ar Roksanu priekšgalā rīko izbraukumu tikšanās ar romu kopienām Latvijas reģionos, kur stāsta par viņu tiesībām, sociālās palīdzības iespējām un iesaistās aktuālu jautājumu risināšanā. «Romu tautai nav raksturīga runāšana par savām problēmām - tie nav cilvēki, kas žēlojas. Tāpēc ļoti grūti viņus pierunāt rakstīt iesniegumus - daudzos mīt bailes, ka tādējādi viņi situāciju varētu pasliktināt vēl vairāk. Taču šis ir vienīgais nosacījums, lai mēs varētu iesaistīties un palīdzēt. Piemēram, vienā pašvaldībā kāda romu tautības ģimene bija spiesta dzīvot ļoti nepiemērotās telpās. Uz iesnieguma pamata veicām pārrunas ar tās pilsētas domes vadību, panākot, ka ģimenei tiek piešķirts jauns mājoklis,» atklāj Tiesībsarga biroja pārstāve un piebilst, ka tieši dzīvesvietas un nodarbinātības jautājumos romi visbiežāk saskaras ar nevienlīdzīgu attieksmi.
Joprojām gan nav izdevies atrisināt Ventspils Vakara vidusskolā konstatēto romu etnisko klašu problēmu, kas veido romu segregāciju. Roksana uzskata, ka problēma pastāv daļēji tāpēc, ka romu bērnus izvairās uzņemt citas Ventspils skolas, vecākiem netieši norādot, lai dokumentus iesniedz tieši Ventspils Vakara vidusskolā. Šāda prakse gan ir pretrunā ar Izglītības likumu. «Esam par to saņēmuši sūdzības, taču pārkāpumus pierādīt ir grūti - neviens skolas darbinieks jau neatzīs, ka viņš kādu diskriminējis. Taču šādas situācijas var negatīvi ietekmēt bērnu attieksmi pret izglītību, tādējādi padarot viņus nekonkurētspējīgus nākotnē.» To, ka romu kopiena Latvijā pakļauta diskriminācijas riskam, atzīst gandrīz divas trešdaļas aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.
Zināšanu izrāviens
Izglītība ir joma, kuras vērtība romu tautas pārstāvju acīs pēdējos gados būtiski pieaugusi, - ceļā uz doktora grāda iegūšanu socioloģijas zinātnē veikto pētījumu laikā novērojis Deniss Kretalovs, kurš ar romu kopienu strādā arī Kultūras ministrijā (KM). Viņaprāt, izglītības trūkums, kā arī atšķirīgais dzīvesveids un vēsturiski radusies sociālā distancēšanās līdz šim bijuši galvenie šķēršļi romu integrācijai. «Ļoti veiksmīga izvērtās divu gadu programma, kuras ietvaros divdesmit romu tautības pārstāvji sāka strādāt par skolotāju palīgiem klasēs ar lielāku romu tautības skolēnu īpatsvaru. Zinu pāris bijušo palīgu, kuri šajā darbā atrada savu aicinājumu, ieguva augstāko izglītību un strādā jau par skolotājiem, bet dažās pašvaldībās ar vietvaru atbalstu programma turpinās joprojām,» stāsta D. Kretalovs.
Pie vairākiem nevalstiskiem projektiem sadarbībā ar KM strādā arī Roksanas vadītā biedrība Romu kultūras centrs. Viens virziens vērsts uz jauna komunikācijas modeļa ieviešanu starp pašvaldību darbiniekiem un romu kopienām, bet otrs - uz Latvijas skolu jauniešu izglītošanu par romu kultūru un vēsturi. «Gribam lauzt stereotipus jau saknē, lai nav tā, ka čigāni asociējas vai nu tikai ar romancēm un krāšņiem svārkiem, vai ar otru galējību - zagšanu un zīlēšanu. Pēc tam mums būs eseju konkurss, lai redzētu, kā mūsu sniegums viņu apziņā mainījis romu uztveri. Stāstīsim arī par romu holokaustu - ka Otrā pasaules kara laikā divas trešdaļas romu Latvijā tika iznīcināti,» uzsver Roksana.
No holokausta par mata tiesu izdevās paglābties Roksanas vectēvam - visā pasaulē zināmajam māksliniekam un dzejniekam Kārlim Rudevičam, kurš jau aizgājis mūžībā. «Vectēvam bija kupla ģimene, bet viņš vienīgais palika dzīvs - tikai tāpēc, ka pēc kāzām no Kurzemes pārcēlās uz Vidzemi. Savukārt Kurzemē notika šausmu lietas - romiem lika pašiem sev rakt bedres, kur pēc nošaušanas iekrist. Vēlamies tā laika notikumus izpētīt plašāk un stāstīt par tiem,» apņēmusies Roksana.