Balsojums Saeimā par A. Roni notiks ceturtdien. Meklējot atbalstu bezpartijiskā A. Roņa apstiprināšanai amatā - viņam jau ir koalīcijas atbalsts -, esot uzrunātas arī opozīcijas partijas LPP/LC un Tautas partija (TP), «tā ka es domāju, ka atbalsts būs», solīja premjers.
Latvijas starptautiskajiem partneriem ir jādod pārliecība, ka līdzšinējā valsts ārpolitika tiks turpināta un ka tai ir liels Saeimas atbalsts, žurnālistiem uzsvēra pats A. Ronis. Viņš gan atzina: «Politika ir politika, un garantijas politikā ir diezgan nosacīts jēdziens.»
A. Ronis cer, ka jaunu valdību pēc vēlēšanām izdosies izveidot un apstiprināt iespējami ātri. «Ceru, ka man neiznāks pārāk ilgi pēc vēlēšanām uzturēties šajā amatā,» viņš norādīja un uzsvēra, ka plāno atgriezties savā līdzšinējā amatā, atkal kļūstot par Latvijas un Amerikas finanšu foruma prezidentu. Iepriekš kuluāros pret A. Roņa kandidatūru ārlietu ministra amatā bija iebildusi Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kurai bija iebildumi, ka A. Ronis saistībā ar darbību finanšu forumā pārāk cieši saistīts ar baņķieri Baltic International Bank lielāko akcionāru Valēriju Belokoņu.
Savas attiecības ar V. Belokoņu ārlietu ministra kandidāts raksturoja kā «lietišķas un draudzīgas». A. Ronis uzsvēra, ka pats līdz šim nav dzirdējis nekādus pārmetumus vai negatīvus spriedumus, vai secinājumus par to, ka ir strādājis ar vienu vai otru cilvēku.
Pēc Tautas partijas aiziešanas no valdības bez ārlietu ministra vakanti vēl ir veselības, tieslietu, kā arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru krēsli, par to kandidātiem partijām vēl nav izdevies vienoties.