Ārsti saka - simptomi liecina par tuberkulozi, un, iespējams, slimība nebūtu tik smaga, ja bērns būtu potēts. _Dienas_ aptaujātie eksperti uzskata, ka vecākus pie atbildības likuma priekšā nevajadzētu saukt, taču lielāka atbildība jāuzņemas Veselības ministrijai (VM) un pašiem mediķiem, lai vecāki būtu informēti un pieņemtu pareizo lēmumu.
Slimā puisēna tēvs Dienai skaidroja, ka ar sievu nolēmuši jaunāko atvasi nevakcinēt, jo «nav ko bērnam zāles lieki grūst iekšā». Vecāki esot zaļā dzīvesveida piekritēji, ģimene cenšoties iztikt bez medikamentiem. Lēmums par nevakcinēšanos bijis pārdomāts, bērna mamma esot iepazinusies ar vairākiem pētījumiem, sacīja puisēna tētis. Bērnam ir ģimenes ārsts, un mazulis izgājis visas pārbaudes.
Vakcinācija ir relatīvi obligāts veselības pasākums, jo vecākiem ir tiesības pieņemt lēmumu, vai vakcinēt savus bērnus, skaidro pacientu tiesību eksperte Solvita Olsena, SIA Medicīnas tiesību institūts vadītāja. Šis puisēns ir viens no aptuveni 3% bērnu, kuri nav vakcinēti pret tuberkulozi. VM pārstāve Inga Šmate saka - lielākā daļa no viņiem nav vakcinēti uzreiz pēc piedzimšanas medicīnisku problēmu dēļ, tikai aptuveni desmitajā daļā gadījumu vecāki nolēmuši atteikties no vakcīnas. Latvijā bērnu vakcinācijas kalendārā iekļautas 14 vakcīnas, kas ir vairāk nekā citās ES valstīs.
Pēc S. Olsenas domām, atbildība ir jāuzņemas «Veselības ministrijai, kurai nav konsekventas vakcinēšanas politikas». Viņa norāda, ka pērn rudenī lielu pretreakciju arī mediķu vidū raisīja vakcinācijas kalendāra papildināšana ar Rota vīrusa vakcīnu. Šādas situācijas mazinot sabiedrības uzticību. Ja vecāks atsakās no bērna ārstēšanas, tā apdraudot bērna dzīvību, viņa tiesības var ierobežot. «Taču situācija ar vakcinēšanu ir atšķirīga, jo tajā brīdī, kad vecāks atsakās bērnu vakcinēt, nepastāv reāli draudi bērna dzīvībai,» skaidro S. Olsena. Viņasprāt, vakcinēšanu par piespiedu pasākumu var padarīt tikai uz laiku un situācijā, kad ir pietiekami epidemioloģiskie draudi. S. Olsena arī pieļauj, ka viena no lielākajām problēmām ir tā, ka ārstniecības personas nav mātei izskaidrojušas, kāds ir ieguvums no vakcīnas, kāds risks pastāv un kā to mazināt.Tādēļ vecāki lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju ir ieguvuši internetā.
Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa saka - tā kā sabiedrībā pēdējā laikā izplatīti pretēji viedokļi par vakcinēšanu, ir vairāk jāskaidro, lai cilvēki saprastu, kuras vakcīnas ir obligātas. «Vecākus šajā situācijā nosodīt nebūtu vietā. Viņi nerīkojās ļaunprātīgi. Nevaram nosodīt cilvēku, ja viņš klausās speciālistu viedokļos,» saka L. Rieksta-Riekstiņa. I. Šmate saka - aprīlī būs Imunizācijas dienas, kuru laikā ģimenes ārstiem detalizēti skaidros par vakcinēšanu.