Rožu gājiens
Norvēģijas slepkava to iedomājās savādāk. Nacionālā naida pamodinātā norvēģu tauta triec prom arābus un kurdus. Ir noticis citādi. Norvēģijas sabiedrība ir izturējusi pārbaudījumu ar pašu nežēlīgāko testu daudzu simtu gadu vēsturē. Necilvēcīgais notikums nav sašķēlis, bet ir satuvinājis Norvēģijas nāciju, kurā visi nav norvēģi. Pirmdien Oslo ielās izgāja simtiem tūkstošu visu nāciju un ticību cilvēku. Tas bija rožu gājiens. Sanākušie atdeva godu terora aktos mirušajiem, paceļot pret debesīm ziedus. Cilvēku bija tik daudz, ka plānotais gājiens nespēja fiziski notikt. Tad cilvēki izklīda pa pilsētu un izveidoja ziedu paklājus vietās, kur sprādzienos bija miruši cilvēki. Darba partijas jaunatnes organizācija negrasās pamest Ūteijas salu. Gluži pretēji - pasākumi tur notiks kā vienmēr pēdējos septiņdesmit gadu.
Norvēģiju nav pārpludinājušas atklāsmes par multietniskas sabiedrības krahu. Gluži pretēji - norvēģu šāvēja partijas biedri norobežojas no uzskatiem, kas imigrāciju uzskata par visa ļaunuma sakni. Daudz, ļoti daudz tiek paslēpts zem politkorektuma neīstajām maskām. Tomēr ir pretējs efekts - tas, kas tika uztverts kā tukšas politkorektas frāzes, iegūst savu dzīvību un patiesu vērtību. Nebūtu jānotiek traģēdijai, lai arī Latvijas sabiedrība saprastu, ka atsevišķu vērtību, ticību un paradumu izvirzīšana augstāk par kādu citu cilvēku vērtībām un ticībām nekur neved. Mūsdienu pasaulē nav citas iespējas, kā dzīvot kopā.