Neskaidrā un neparedzamā situācija Ukrainā būtiski kāpina PAREIZO VIEDOKĻU un no tiem izrietošo derīgo padomu skaitu pie mums Latvijā. Svarīga lieta šajos gadījumos ir tā, ka viedoklis ir jāizsaka, bet nekādā gadījumā neko nedrīkst darīt, lai teikto realizētu dzīvē. Tad pareizības efekts var zust.
Lūk, piemēram, Krievijas televīziju programmu daudzums un ietekme Latvijā. No vienas puses, patiešām, Maskavā varētu būt palielinājies ziepju, šampūnu un mutes skalojamo līdzekļu pieprasījums. Pēc katra tāda ar sērīgiem vaibstiem izklāstīta pareizā sižeta prasītos ļoti rūpīga mazgāšanās un mutes skalošana.
Bet lai nu viņi tiek paši ar savu higiēnu galā. Mūsu pusē viedoklis skaidrs un nepārprotams - Krievijas kanāli jāslēdz un pašiem jāraida krievu valodā kaut kas jēdzīgs un atbilstošs. Pret vienu gandrīz un otru pilnīgi nekas nebūtu iebilstams. Šādi ieteikumi cirkulē jau no februāra vidus. Ai, ko es te runāju - šādi pareizi viedokļi dzirdami jau vairākus gadus.
Kas ir izdarīts? Izrādās, slēgt neko nevar, jo attiecīgajiem raidītājiem juridiskās saknes kaut kur miglainā Lielbritānijā, kura gan (kā visi) pauž bažas vai trauksmi, bet par kādu palīdzēšanu brālīgajai Latvijai šajā stāstā nav dzirdēts. Bet vai ir prasīts?
Labi, aplūkojam otru neapgāžamo patiesību - mums pašiem sabiedriskajā televīzijā jāveido savas programmas krievu valodā. Iespaidīgas, prātīgas, saistošas. Tas dzirdams jau vairākus gadus.
Latvijas variantā ierastais teiciens «sacīts - darīts» būtu jāpārveido par «sacīts - nedarīts». Nav tak naudas? Ai, beidziet! Zinot burvīgo naudas dalīšanu iepriekš neparedzētiem gadījumiem, kuros ietilpuši gan mikroautobusi, gan atskurbtuves iekārtošana, gan pat latviešu valodas mācīšana, nekādi nevar saprast, kas traucē šo bēdīgo Ukrainas notikumu virkni ierindot neparedzētajos gadījumos un piešķirt līdzekļus sakarīgai analīzei krievu valodā. Ak, kāds var taisnoties, ka neparedzētajiem gadījumiem ir jānotiek pie mums iekšpusē, citādi Valsts kontrole piesiesies. Labi, pagaidīsim mazliet līdz «iekšpuses» gadījumiem un ar interesi klausīsimies, kādi attaisnojumi tiks piedāvāti.
Līdzīgs stāsts ir par Latgales reģiona televīzijas apraidīšanu. To pat nav vērts atkārtot, cik bieži no atbildīgām mutēm dzirdēts. Kur nu Latgali, patiesības gaisma tikšot lieta tālu pāri krievu robežām. Rezultātā biedējošā Pleskavas divīzija morāli sāks brukt, steidzami tiks pārvietota kaut kur uz Jakutiju vai arī vienkārši izformēsies.
Atslābsim. Šīs fantāzijas tā arī paliks fantāzijas, jo viss palicis tai jaukajā statusā, kad atbildīgas personas nemitīgi TAISĀS kaut ko darīt. Patriotiskā Saeimas komisijas vadītāja Mūrnieces kundze turpina cīnīties ar demagoģiju un meliem visur, kur vien tiek klāt, pa reizei uzbliežot radio un televīzijas padomei un zīmīgi norādot par atbilstību sēdekļiem. Padomes priekšniekam sakāmais pretī - lūk, nobremzējāt liela un skaista vienota sabiedriskā medija izveidi - tātad paši vainīgi. Neizšķirts.
Tomēr, tomēr - pienāktos šeit dot arī kādu ieteikumu situācijas risināšanai.
Agrākos laikos, lai nepieļautu dažādu nepareizo raidstaciju klausīšanos, tika pielietoti tā saucamie zāģi, ēterā radot nežēlīgu blarkšķi. Vajadzētu izvietot šādas ierīces ģeometriski precīzi visā austrumu robežmalā, pieregulējot televīzijas specifikai. Miers un Bērziņš.
Tos visstulbākos Krievijas televīziju sižetus tāpat mums piesūtīs entuziasti no saviem interneta ceļojumiem.
*ļoti neatkarīgs konsultants