» Saeima pirmdien 1. lasījumā atbalstīja 2013. gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumprojektus, kā arī vidēja termiņa budžeta ietvara projektu no 2013. līdz 2015. gadam. Līdz ceturtdienai noteikta priekšlikumu iesniegšana, bet 15. novembrī - budžeta pieņemšana Saeimā galīgajā lasījumā.
Valsts budžeta projektu konceptuāli atbalstīja visi 54 klātesošie koalīcijas deputāti, Saskaņas centrs bija pret, bet Zaļo un Zemnieku savienība atturējās. «Nākamā gada valsts budžets būs tests, vai Latvija spēs realizēt patstāvīgu budžeta politiku un nodrošināt finanšu stabilitāti,» sacīja V. Dombrovskis un norādīja, ka situācija pasaulē, arī Latvijas galvenajos eksporta tirgos, ir diezgan neskaidra un pārlieks optimisms prognozēs varot novest pie nepatīkamiem pārsteigumiem. Budžeta deficītu no 1,9% nākamajā gadā paredzēts samazināt uz 1,4%, 2014. gadā - 0,8%, 2015. gadā - 0,3%. Jebkuru atkāpšanos no budžeta deficīta mērķiem finanšu tirgos varot uztvert kā Latvijas atkāpšanos no savām saistībām, sacīja premjers. Viņš atgādināja, ka 2014. un 2015. gadā būs jāveic valsts parāda pārfinansēšana. Spēja ievērot fiskālo disciplīnu noteiks procentu likmes, par kādām tiks veikta pārfinansēšana. «Piemēram, ja aizņemamies par 5% gadā un nevis par 4%, tad šis neietaupītais procents nozīmē pārmaksāt katru gadu ap 38 miljoniem latu,» skaidroja premjers.
Nākamā gada budžeta prioritātes ir nodokļu samazināšana, demogrāfijas jautājumu risināšana, kam nākamgad paredzēti 38 miljoni latu, kā arī infrastruktūras sakārtošana un veselības aprūpe, par ko sēdē informēja finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība). Viņš uzsvēra, ka Latvija ir vienīgā valsts ES, kas var atļauties samazināt nodokļus, ar to domājot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu no 25% līdz 20% triju gadu laikā, kā arī PVN samazināšanu par vienu procentu. Prioritāriem pasākumiem valdība paredzējusi 122 miljonus latu, kā arī vēl 25 miljonus latu «jaunu politiku iniciatīvām, kā iekšlietu sistēmas darbinieku uzturdevu palielināšana». Kopā ministrijas bija iesniegušas priekšlikumus par 340 miljoniem latu. Šajā budžetā valdība pakāpeniski sāk palielināt krīzes laikā samazinātās algas pedagogiem, iekšlietu sistēmas darbiniekiem un citām zemāk atalgotām sabiedriskajā sektorā strādājošo grupām.
Opozīcijas politiķu runas liecināja, ka ZZS un SC iesniegs priekšlikumus, lai paredzētu IIN proporcijas pārdali, pašvaldībām to palielinot līdz 84%, bērnudārzu pedagogu algu samaksu no valsts budžeta, ko vēlas pašvaldības. «Latvija ir pirmajā vietā ienākumu nevienlīdzības ziņā. Izskatās, ka Latvijas veiksmes stāsts ir kāda cilvēka personīgās karjeras veiksmes stāsts,» sacīja Jānis Tutins (SC). Par medijos aktualizēto sociālās nevienlīdzības problēmu runāja arī Visu Latvijai!-TB/LNNK frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis, rosinot veidot darba grupu, kas gatavotu risinājumus. Marjana Ivanova Jevsejeva (SC) norādīja - ne tikai medmāsas nevar nodrošināt ģimeni, arī sporta skolas treneris saņem 180 latu mēnesī. Kārlis Seržants (ZZS) atcerējās, kā 2003. gadā Einara Repšes valdība, kurā V. Dombrovskis bija finanšu ministrs, sev palielinājusi algas līdz 2000 latiem. Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (Vienotība) atgādināja, ka ministri saņēma nedaudz vairāk kā 600 latu, bet piepelnījās ostu valdēs, ko E. Repše novērsa. E. Repšes premjerēšanu atgādināja arī V. Dombrovska teiktais, ka no Igaunijas kolēģiem varētu mācīties spēju samērot vēlmes ar iespējām, kas toreiz bija arī viens no E. Repšes saukļiem.