Saeima. Sarunā ar jauno Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kurš amatā stāsies 8. jūlijā, V. Zatlers pirmdien lūdzis nodrošināt šo jautājumu iekļaušanu Saeimas sēžu darba kārtībā, jo - ja referenduma iznākums būs pozitīvs, tad līdz Saeimas vēlēšanām, kas varētu notikt 17. septembrī, parlamenta sēdes sasauc un darba kārtību nosaka prezidents.
Pēc tikšanās ar V. Zatleru jaunais prezidents A. Bērziņš pieļāva, ka līdz vēlēšanām šos likumprojektus varētu pieņemt. Referendums par Saeimas atlaišanu notiks 23. jūlijā. Valsts prezidents V. Zatlers iesniegs Saeimā likumprojektus, kas paredz kriminālatbildību par partiju finansēšanas pārkāpumiem, kā arī ierosinās izmaiņas priekšvēlēšanu aģitācijas nosacījumos, lai 30 dienu pirms vēlēšanām liegtu priekšvēlēšanu reklāmu. V. Zatlers arī vēlas panākt, lai likumā būtu noteikta prasība atklāt mediju patiesos īpašniekus. Tāpat viņš aicinās pieņemt grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, padarot stingrākus KNAB priekšnieka izvēles kritērijus. Prezidenta uzdevumi varētu būt pārbaudījums Zaļo un Zemnieku savienībai, kuras deputāti, iepriekš bloķējoties ar apvienību Par labu Latviju! un Saskaņas centru, bija lieguši Vienotībai un tās sabiedrotajiem tiesiskuma jautājumos Visu Latvijai!-TB/LNNK pieņemt likumprojektus, kas mazinātu ietekmīgu cilvēku iespējas noteikt politiskos lēmumus. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis vēlas sagaidīt prezidenta priekšlikumus un tad tos vērtēt. Vienotības valde vērsusies pie A. Bērziņa kā Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja, aicinot viņu nekavējoties virzīt Saeimā grozījumus Komerclikumā, kas prasīs atklāt uzņēmumu patiesā labuma guvējus, kā arī precizēs uzņēmumu akcionāru sapulču sasaukšanas kārtību.
V. Zatlers vēl neatklāj, kā plāno iesaistīties politikā, taču žurnālistiem apstiprināja, ka malā stāvēt nedomā. Vienotības līderi jau ir paziņojuši, ka vēlas redzēt V. Zatleru kā savu sabiedroto. Arvils Ašeradens (Pilsoniskā savienība) pieļauj, ka ir vairākas iespējas - visi trīs atjaunotās Latvijas prezidenti Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe-Freiberga un V. Zatlers aktīvi iesaistās priekšvēlēšanu procesā ar savu viedokli, uzrunājot sabiedrību. Prezidents var veidot savu partiju, kā arī iet ar kādu kopā. «Vienotībai tas būtu liels izaicinājums un palīdzētu arī pašiem sakārtoties,» atzina A. Ašeradens. Viņa kolēģe kopš laikiem, kad abi vadīja laikrakstu Diena, kultūras ministre Sarmīte Ēlerte uzskata: «Valdis Zatlers noformulēja Latvijas attīstībai kritiski svarīgu jautājumu - vai Latvija būs vai nebūs oligarhu valsts. Tas uzliek viņam pienākumu darīt visu, lai ārkārtas vēlēšanās oligarhu ietekmei pieliktu punktu.» S. Ēlerte pieļauj, ka Vienotība ar V. Zatleru varētu sadarboties arī tad, ja viņš izveido savu partiju. Pirmdien prezidents tikās arī ar Vienotības deputātu Klāvu Olšteinu, kurš prezidenta vēlēšanu dienā paziņoja, ka noliks mandātu, ja V. Zatleru Saeima nepārvēlēs, ko arī izdarīja. Pirmdien K. Olšteins Rīgas pilī klātienē prezidentam pastāstīja savas rīcības motīvus, ko Dienai apstiprināja viņš pats un arī prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa.
Noskaņojums partijās liecina, ka ar V. Zatleru gribētu sadarboties vairākas partijas. Neoficiāli zināms, ka pagājušajā sestdienā par startu Saeimas ārkārtas vēlēšanās, iespējams, kopā ar V. Zatleru spriedusi LSDSP padome. Tā ir vecākā partija, kas bija pārstāvēta 7. Saeimā, bet zaudēja ietekmi pēc vairākkārtējas šķelšanās. LSDSP priekšsēdis Aivars Timofejevs Dienai apstiprināja, ka papildspēki vēlēšanās tiks meklēti. Taču, vai plānots uzrunāt arī V. Zatleru, priekšsēdis izvairīgi atbildēja, ka jāredz, cik tuvas viņam ir sociāldemokrātu idejas un kādu ceļu prezidents pats izvēlēsies.