Pēc iepriekšējās spēles ar Sibirj (3:2) notikumi Dinamo komandā attīstījās tikpat strauji un neprognozējami kā ledus laukumā. Komandas kapteiņa Sanda Ozoliņa savainojums izrādījās pietiekami nopietns - divu lauztu ribu dēļ viņš nespēlēs aptuveni vienu mēnesi, savukārt kritikas bultu šaustītais Jurajs Mikušs negaidīti aizceļoja uz Maskavas Spartak, kur jau gatavojās sezonai. Spartakiešu treneris Igors Pavlovs ar bronhītu patlaban gan iegūlies slimības gultā, tāpēc divas nedēļas trenera pienākumus pildīs ģenerālmenedžeris Andrejs Jakovenko. Nespēlējot Ozoliņam, malā tika atstāts viņa pārinieks Oskars Cibuļskis, bet sastāvā atgriezās aizsargu pāris Kristaps Sotnieks - Guntis Galviņš, kā arī uzbrucējs Marks Hartigans, kurš bija apaukstējies.
Izmaiņas sastāvā aizsardzības cietību nemazināja, turpretī uzbrukuma veidošana sagādāja problēmas. Apstiprinājās arī Amur uzbrucēja Mārtiņa Cipuļa teiktais, ka Habarovskas komandā ir īsti darba zirgi, kuru galvenais uzdevums ir rūpēties par savu vārtu drošību. Tikai pirmajā periodā Sprukta maiņai pāris reižu izdevās izslidot divatā pret vienu aizsargu, pēc tam abām komandām aizsardzība bija izteikti pārāka par uzbrukumu.
Taisnīgs pamatlaika iznākums būtu neizšķirts, taču 57. minūtē aiz vārtiem nevērīgi nospēlēja kanādiešu vārtsargs Dani, kuram ripu nočiepa Dārziņš. Viena epizode rīdziniekiem ļāva izkļūt sveikā, jo citādi atkal vismaz punkts būtu atstāts lejasgala komandai, kā tas notika mājas spēlēs ar Avtomobilist un Vitjaz. Bet uzvarētājus, kā zināms, netiesā.