Krievijas delegācija to pašu sacīja par NATO, novērtējot jaunajā stratēģijā sadarbībai ar Krieviju atvēlēto lomu un uzsverot jau tagadējo sadarbību, piemēram, NATO nemilitāro kravu tranzītā caur Krieviju.
ASV aizsardzības sekretāra vietnieks starptautiskās drošības jautājumos Aleksandrs Veršbovs pieļāva, ka PA izrādītā Krievijas puses izpratne nākotnē varētu īstenoties kopīga, integrēta NATO un Krievijas pretraķešu aizsardzības vairoga izveidē. Līdzšinējā Krievijas oficiālā attieksme pret Austrumeiropā izvietojamajām NATO pretraķešu sistēmām bijusi krasi negatīva. Vēl tikai pirms dažām dienām 27.maijā saistībā ar Patriot raķešu izvietošanu Polijas karabāzē pie Morongas, kas atrodas netālu no Krievijas Kaļiņingradas anklāva, Krievijas ārlietu ministrs pieprasīja ASV un Polijas paskaidrojumus. Cik vērā ņemama no Krievijas parlamentāriešu puses ir Rīgā izrādītā izpratne, rādīs turpmākā notikumu attīstība.
PA pavasara sesija Rīgā beidzas šodien, kad noslēguma plenārsēdē referēs arī NATO ģenerālsekretārs un Ziemeļatlantijas Padomes priekšsēdētājs Anderss Fogs Rasmusens. Sēdi atklās PA prezidents Dž. Teners un Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze. Interesenti sēdes norisei var sekot tiešraidē Latvijas Televīzijā, kā arī NATO PA Rīgas sesijas mājaslapā www.natopariga.lv.
Kā jau ziņots, Rīgā notiekošajā pasākumā tiek apkopoti alianses parlamentāro delegāciju ieteikumi NATO jaunajam stratēģiskajam konceptam, ko galīgā formā formulēs asamblejas šā gada rudens sesijā Varšavā.