Nedēļas sākumā bija zināmi četri prezidenta kandidāti, no kuriem visi, izņemot Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) nosaukto konstitucionālo tiesību juristu Egilu Levitu, pārstāv kādu partiju. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) nominējusi aizsardzības ministru Raimondu Vējoni, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - Mārtiņu Bondaru, Saskaņa - Sergeju Dolgopolovu. No sirds Latvijai nolēma nevirzīt savu kandidātu Gunāru Kūtri. Vairāki pretendenti jau šonedēļ sāks apmeklēt Saeimas frakcijas. Pirmdien ZZS un Saskaņa vienojās, ka R. Vējonis tiksies ar Saskaņu, bet S. Dolgopolovs dosies uz ZZS.
Pa vienam atkrīt
Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešama vismaz 51 balss. Ja neviens no kandidātiem neiegūst vairākumu, Saeima vēlreiz balso par visiem pretendentiem, bet pēc tam no katras nākamās kārtas izslēdz to, kuram ir vismazāk balsu. Teorētiski visilgāk noturēties būtu izredzes R. Vējonim, ja par viņu nobalso 21 deputāts no ZZS un vairākums Vienotības frakcijā. Tad otram koalīcijas virzītajam pretendentam E. Levitam no cīņas būtu jāizstājas agrāk un turpmāko noteiktu tas, kā rīkosies Nacionālā apvienība.
«Ja Raimondam Vējonim būs no 37 līdz 40 balsīm, tad tā būs samērā patiesa spēle un Nacionālā apvienība lems par iespēju viņu atbalstīt. Taču, ja balsu būs mazāk, tad tā būs viltus spēle,» Dienai uzsvēra Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (NA). Taču no ZZS frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa reakcijas uz jautājumu, ko ZZS darīs, lai saņemtu NA 17 deputātu atbalstu, ja Vējonis paliek vienīgais kandidāts, radās iespaids, ka ZZS nemaz negrib cīnīties par NA balsīm. «Man ir zudusi ticība Nacionālajai apvienībai. Tā ir negodīga spēle,» sacīja A. Brigmanis, ar to domājot NA turēšanos pie E. Levita.
ZZS plānos nav arī tikšanās ar NA, kāda iecerēta ar Vienotību un LRA - tai ir tikai septiņi balsstiesīgi deputāti, un paredzams, ka M. Bondars izkrīt pirmais. Uz vaicāto, par ko LRA pēc tam balsos, M. Bondars atbildēja, ka daudz ko ietekmēšot kandidātu debates medijos, jo īpaši televīzijā.
Vienotībā balso brīvi
Vēlēšanu priekšvakarā neparasti izskatās arī valdošā Vienotība, sākumā solot atbalstu ZZS kandidātam, bet pēc tam vairāki tās deputāti nolēma pieslieties E. Levitam. «Levits ir labākais no nosauktajiem kandidātiem,» sacīja I. Viņķele, kura uzskata: «Prezidenta ievēlēšana nav koalīcijas monopols. Tā mēs raidām nepareizus signālus pilsoņiem, ka daļa deputātu ir mazāk kvalificēta piedalīties prezidenta izvēlē.» Uz vaicāto, vai I. Viņķele par labāku izvēli uzskata Māri Riekstiņu, kurš tiek uzskatīts par nopietnāko pretendentu, ja pirmajā vēlēšanu dienā neizdodas ievēlēt prezidentu, viņa atbildēja: «Man nešķiet drauds ne Māris Riekstiņš, ne prezidenta ievēlēšana ar opozīcijas balsīm.»
Tikmēr kuluāros dzirdams, ka ZZS patiesībā slēpti priecājas par NA startēšanu ar savu kandidātu, jo tā var veicināt šķelšanos Vienotībā un mazināt R. Vējoņa izredzes. Šīs ir dažas no pazīmēm, kas rada iespaidu par gatavošanos jaunām vēlēšanām pēc tam, kad pirmās izrādīsies neveiksmīgas. «Mēs patiešām vēlamies, lai Raimonds Vējonis kļūst par Valsts prezidentu,» apgalvoja A. Brigmanis un paredzēja, ka viņa neievēlēšanas gadījumā pie nopietnākām svārstībām valdībā var sākties visu augstāko posteņu pārskatīšana, ieskaitot Saeimas priekšsēdētāja amatu. «Egils Levits ir izcils jurists, bet viņš nav mūsu kandidāts,» piebilda A. Brigmanis.
Arī Vienotības līdere Solvita Āboltiņa raksturoja E. Levitu kā izcilu juristu, bet Nacionālajai apvienībai, kura par šo kandidātu sāka runāt jau pirms vairākiem mēnešiem, esot skaidri pateikts, ka viņa ievēlēšanai nepietiek balsu. «Man nav pieņemams, ka ar cienījamu kandidātu tā spēlējas,» piebilda S. Āboltiņa. NA līderi, piesakot E. Levitu, kuru sabiedrības pārstāvji atzinīgi vērtēja arī pēc NA iniciatīvas rīkotajās diskusijās, uzsver, ka ieklausījušies vēlētāju viedoklī. Citu partiju politiķi NA peļ, ka tā tikai domā par savu reitingu, nevis pozitīvu vēlēšanu rezultātu.
Tikmēr Saskaņa raida signālus: ja S. Dolgopolovs no sacensības izstājas pirms E. Levita, tad tieši viņam pēc tam varētu tikt 24 Saskaņas balsis, kas politiski būtu izdevīgi - partija labi izskatītos sabiedrības acīs, tas radītu nestabilitāti koalīcijā un varētu novest līdz Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (NA) nomaiņai, jo NA ar 17 mandātiem nepienāktos tāda ietekme. Baumu izplatīšana ir veids, kā ietekmēt procesu un arī varbūtējo vēlēšanu iznākumu. «Netaisos ne ar vienu apspriest, ko mēs gatavojamies darīt pēc tam, jo tad man ir vai nu jāatjokojas, vai jāmelo. Mums pašiem ir nopietns kandidāts,» vien sacīja Saskaņas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.