Tas ir tāpēc, ka kampaņā numuri būs praktiski neizmantojami, jo partijām tie dažādās pašvaldībās var atšķirties. Tāpat vietējās vēlēšanās politiskie spēki piesaka savas komandas dažādās kombinācijās. Piemēram, dažviet ir Zaļo un Zemnieku savienības saraksts, bet citur Latvijas Zemnieku savienība un Latvijas Zaļā partija startēs atsevišķi. Rēzeknes pilsētā, kā arī Rēzeknes novadā visas latviskās partijas veidos kopīgu sarakstu.
Saeimas vēlēšanās sarakstu iesniegšanai ir atvēlēts par desmit dienām ilgāks laiks. Četru gadu laikā kopš iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām Centrālā vēlēšanu komisija ir vienkāršojusi kandidātu sarakstu sagatavošanu, piedāvājot izmantot jaunu lietojumprogrammu. Kandidāti tagad var iesniegt ziņas par sevi elektroniski. Pateicoties jaunajai interneta programmai, daudz mazāk laika aizņems arī sarakstu pieņemšana. Pēc tam tos reģistrēs, kā arī pārbaudīs, vai pieteiktie kandidāti ir tiesīgi kandidēt. Kad tas būs izdarīts, informācija par iesniegtajiem sarakstiem būs pieejama CVK interneta mājaslapā. Turpat varēs aplūkot partiju priekšvēlēšanu programmas. Sarakstu iesniedzēji iemaksās arī drošības naudu, ko saņems atpakaļ, ja iegūs pārstāvniecību domē. Rīgā tie būs 600 latu.
CVK priekšsēdis A. Cimdars arī atgādina - ja kādā pašvaldībā ir iesniegts tikai viens saraksts vai divi nepilni saraksti, kuros ir mazāk kandidātu, nekā domē deputāti jāievēl, tad sarakstu iesniegšana par desmit dienām tiek pagarināta. Tā 2009. gada pašvaldību vēlēšanās bija Mālpils un Naukšēnu novadā. Savukārt Cesvaines un Zilupes novadā bija divi saraksti, taču, lai izvairītos no termiņa pagarinājuma, otrajā bija tikai viens kandidāts. Ja arī pēc desmit dienām nav pieteikts nepieciešamais deputātu skaits, pašvaldībā triju mēnešu laikā jāizsludina jaunas vēlēšanas, bet CVK vadība cer, ka tāda situācija neradīsies.
Latvijā 119 pašvaldībās šogad jāievēl 1618 deputātu. Deviņi deputāti būs 39 pašvaldībās, 13 deputātu - četrās, 15 deputātu - 60, 17 deputātu - 15 pašvaldībās. Rīgā jāievēl 60 domnieku. Pirms četriem gadiem 2009. gada vēlēšanās visā Latvijā bija pieteikti 737 saraksti, kuros bija 11 209 kandidāti. Rīgā bija 16 sarakstu - par 60 domnieku vietām cīnījās 778 pretendenti. Partijas var iesniegt sarakstu, kurā ir par trim kandidātiem vairāk, ko lielie politiskie spēki arī parasti izmanto. Tajā pašā laikā var pieteikt nepilnu komandu vēlēšanās. Tādu praksi izmanto tādēļ, lai palielinātu kampaņā atļautā finansējuma apjomu, ko aprēķina atkarībā no vēlētāju skaita pašvaldībās, kurās pieteikti partiju saraksti.