Kā viens no reālākajiem kandidātiem uz LDz vadību ir ne tikai uzņēmuma viceprezidents Edvīns Bērziņš, bet arī citu Satiksmes ministrijas (SM) kapitālsabiedrību vadītāji. Izskan v/as Latvijas gaisa satiksme valdes priekšsēdētāja Dāvida Tauriņa un LDz meitasuzņēmuma LatRailNet valdes priekšsēdētāja Aiņa Stūrmaņa vārds. Visiem trim esot nepieciešamā pieredze un īpašības, lai uzturētu tiešus kontaktus ar tranzītnozares spēlētājiem, tostarp Krievijas amatpersonām, no kā atkarīga kravu plūsma cauri Latvijai.
Tieši šo īpašību dēļ vēl nopietnāk LDz prezidenta amatam tiek apsvērts bijušais satiksmes ministrs, iepriekš diplomāts, Aivis Ronis, tomēr izskan šaubas, vai viņu kā ārpus politiskās ietekmes esošu varētu atbalstīt valdošā partija Vienotība. Formāli LDz valdes priekšsēdētāju virza un apstiprina uzņēmuma akcionārs - Satiksmes ministrija, kuru akcionāru sapulcē pārstāv ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa, tomēr patiesībā lēmumu par Uģa Magoņa pēcteča izvēli ietekmēs arī politiski faktori un drošības dienesti. LDz kā stratēģiska uzņēmuma valdes priekšsēdētājam nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. Šonedēļ iespējamo kandidātu sarakstā parādījās arī ekspremjers Andris Bērziņš, kurš šobrīd vada biedrību Latvijas Ceļu būvētājs.
Lai gan publiski tas vēl nav izskanējis, dažādu iemeslu dēļ drīzumā nav izslēgta vadības maiņa arī divos citos lielajos valsts uzņēmumos - va/s Latvijas valsts meži (LVM) un va/s Latvenergo, kuru vadītāji valdības kuluāros ļoti nopietni tiek izskatīti kā LDz amata kandidāti. LVM ilggadējais prezidents Roberts Strīpnieks, kurš šovasar jau nopietni apsvēris kandidēšanu uz Rail Baltica projekta kopuzņēmuma a/s RB Rail valdes priekšsēdētāja amatu, LDz prezidenta amatam tika piesaukts jau vismaz mēnesi pirms Uģa Magoņa atcelšanas.
Otra nopietni LDz vadībai apsvērtā kandidāta, Latvenergo valdes priekšsēdētāja Āra Žīgura, trīs gadu termiņš amatā beidzas jau pēc trim mēnešiem - novembrī -, un viņa izredzes tikt pārapstiprinātam tiek vērtētas kā šaubīgas, jo ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) šajā amatā labprāt redzētu kādu citu. Ā. Žīgurs Latvenergo vadībā nonāca ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) laikā, iepriekš viņš vadīja a/s Rīgas siltums. Ā. Žīgurs Latvenergo pirms vairākiem gadiem pārņēma līdzīgā krīzes situācijā, kādu tagad piedzīvo LDz, - pēc iepriekšējā prezidenta un viceprezidenta Kārļa Miķelsona un Aigara Meļko aizturēšanas korupcijas skandāla dēļ.
Lai gan tiek uzsvērts, ka neviens LDz prezidenta amatam vēl oficiāli nav uzrunāts un nav izlemts, vai rīkot konkursu ar personāla atlases firmas piesaisti, kas prasītu laiku, iespējamo kandidātu saraksts valdībā un starp koalīcijas partneriem neformāli jau tiek apspriests, liecina informācija Dienas rīcībā. Gadījumā ja tuvākajā laikā saistībā ar pretrunām koalīcijā vai problēmām ar valsts nākamā gada budžeta pieņemšanu varētu notikt valdības maiņa, LDz prezidenta amatam tiek piesaukts arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība) un bijušais satiksmes ministrs, tagad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA).