Pēc ceremonijas gan juties mazliet saguris, bet tagad atkal esot uz strīpas. «Nu tas no pārdzīvojumiem. Bija jau labi saplānota tā svinīgā diena. Daudz redzējām. Visu dienu bija ko turēt, bet varēju arī piesēst un atpūsties,» lietišķi rezumē J. Auzāns. «Tagad mani uz ielas sākuši sveicināt arī nepazīstami ļaudis. Līvāni nav lieli. Es tāpat kā līdz šim - ņemos pa skolu.» Tūlīt pēc ceremonijas dambreti mācīties gribētāju pulks bija krietni vien papildinājies ar jaunpienācējiem. Bet nu atkal palikuši tie, kam šī nodarbe patiešām interesē. «Bērni jau ir tik nepatstāvīgi. Viņiem patīk visu pamēģināt un tad, lai nopietni turpinātu, ir tomēr jāpieliek pūles.»
Vislielākais pārdzīvojums Auzāna kungam bija tas, ka Latvijas lepnuma godināšanas dienā ticies gan ar prezidentu Andri Bērziņu, gan ar eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. «Abi man paspieda roku! Man tas bija gan pārsteigums, gan liels prieks. Ne katram tā dzīvē laimējas,» saka J. Auzāns.
J. Auzānam drīzumā būs lieli svētki! «31. martā man paliks deviņdesmit,» viņš nosmejas. «Man te atsūtīts arī Lepnuma ceremonijas ieraksts. Bet es nemāku noskatīties. Atbrauks puika, ieinstalēs, un visi kopā jubilejā noskatīsimies. Parasti lielas svinības netaisu, bet droši vien vienā vai otrā skolā kolēģi sapulcēsies.»
«Mēģināšu turēties vēl kādu laiku,» tā Jānis Auzāns atbild uz labas veselības un mundruma vēlējumiem.