Ledus izveidojies arī šaurumos starp Igaunijas salām un Pērnavas līci. Par to priecājas zemledus makšķernieki, taču es drīzāk saprotu tās meža zvēru sugas, kas ieritinājušies uz ziemas guļu, nekā zivju kāros uz ledus tupētājus, pakļautus visiem vējiem, kas svilpo apkārt. Piemēram, āpsis, ezis, jenotsuns, sikspārņi un daļa grauzēju jau sen kā snauž siltās migās, neraizējoties par salstošanu, jo jau rudenī viņu kažociņi kļūst biezāki un garāki - lai sniegotajā laikā būtu siltāk. Ne par degvielas patēriņu, ne apkures rēķiniem, ne vides piesārņojumu nav jāuztraucas!
Pasaules Dabas fonds ir aprēķinājis Latvijas iedzīvotāju ietekmi uz klimatu - tā patlaban gandrīz divas reizes pārsniedz ieteicamo. Latvijā vidēji viens cilvēks rada 5,14 tonnas CO2e/ gadā - bet, lai apturētu neatgriezeniskas klimata pārmaiņas un saglabātu līdzšinējo līdzsvaru dabā, viens cilvēks nedrīkst radīt vairāk kā 2,7 tonnas CO2 gadā. Lielākās slodzes uz vidi Latvijā ir saistītas ar tādām jomām kā mājoklis, transports un pārtika. Vides speciālisti iesaka samazināt savu ietekmi uz vidi, siltinot māju, izvēloties sadzīves tehniku ar eko vai A klases marķējumu, kā arī samazinot apkures temperatūru, jo, samazinot iekštelpu temperatūru tikai par 1°C, esot iespējams samazināt apkures rēķinu līdz pat 10%. Par šo pozīciju es skeptiski atceros rītos, kad grūti saņemties izlīst no segas apakšas, bet, visticamāk, vienkārši savlaicīgi jānorūdās!
Taisnība, jo norūda kustības svaigā gaisā, un tur zaļi domājošie vienisprātis - iesaka staigāt ar kājām vai braukt sabiedriskajā transportā. Lielu daļu enerģijas aukstumā patērējam, lai uzturētu nepieciešamo ķermeņa temperatūru, tas palīdz sadedzināt kalorijas - kam nu par to jāuztraucas -, diemžēl vienlaikus arī pieaug apetīte. PDF rekomendē izvēlēties bioloģiski audzētu pārtiku un lietot uzturā vietējā ražojuma produktus atbilstoši sezonai, jo arī pārtikas transportēšana atstāj lielu ietekmi uz vidi. Ekonomiskāk un zaļāk tātad būtu pārlaist ziemu guļot, lai vai kā... Kamēr tas nav iespējams, domājot par ikdienas siltuma avotiem, no kuriem viens ir enerģiju sniedzoša pārtika, der ielāgot, ka videi draudzīgi ir būt veģetārietim, jo veģetāra ēdiena izaudzēšana un pagatavošana patērē mazāk vides enerģijas nekā gaļas un zivju produkcija. Piemēram, lai iegūtu vienu kaloriju no zivīm, tiek patērēts 50 reižu vairāk enerģijas, nekā iegūstot to no kartupeļiem, un 60 reižu vairāk nekā no auzām...
Pasaules Dabas Fonds ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu ir izveidojis īpašu dzīvesveida kalkulatoru, ar kuru tikai dažās minūtēs ikviens var uzzināt sava dzīvesveida ietekmi uz vidi.
Kalkulators pieejams www.pdf.lv/klimats