Līdz 1.maijam bija jāsamazina padomju skaits, tās saglabājot tikai lielos uzņēmumos. 11 cilvēku vietā tajās tagad var būt tikai trīs. Optimistiskie apgalvojumi, ka paliks tikai dažas, nav piepildījušies. Palicis arī princips, ka vietas bez konkursa sadala partiju pārstāvjiem.
Diena aprēķināja, ka, ieskaitot Privatizācijas aģentūru, padomes saglabātas 14 valstij pilnībā vai daļēji piederošos uzņēmumos, likvidētas astoņas. Taču apmēram 2,5 reizes samazinājies tajās strādājošo skaits - no 128 uz 49. Arī algas samazinātas. Ja apstiprināsies, ka arī pašvaldību uzņēmumos padomju vairs nav, jo tie ir pārāk mazi, Latvijā varētu būt palicis ap 50 politisko pilnvarnieku.
Nepārprotami ar Jauno laiku (JL) saistīti ir kā minimums 10, TB/LNNK - astoņi cilvēki, Tautas partiju (TP) - vismaz septiņi un Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) - mazākais četri. Darbu padomēs zaudējuši gandrīz visi Aināra Šlesera (LPP/LC) cilvēki.
Piever acis
Padomju samazināšana izgaismojusi to, ko partijas uzskata par saviem neaizstājamajiem kareivjiem.
Par simbolu vai nu JL valdības tapšanas kompromisiem, vai bezspēcībai pret «veco» politisko kultūru šajā «tīrīšanā» kļuvusi Aigara Kalvīša (TP) iecelšana Lattelecom padomē. Bijušais premjers, kurš Saeimas sēdēs regulāri filmēts nevis strādājam, bet snauduļojam, aprīļa sākumā nolika mandātu, bet pēc mēneša iecelts telekomunikāciju milža vadībā. JL uz to pievēra acis, cenšoties novelt atbildību tikai uz TP. «TP ir lielākā koalīcijas partija, tādēļ vajadzēja respektēt Kalvīša kandidatūru. Mēs gan uzstājām, ka nepieciešams virzīt ar telekomunikācijām saistītu cilvēku,» teica ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL). Par A.Kalvīša kompetenci viņam neesot viedokļa.
Otrs piemērs, ka jaunie laiki maz atšķiras no vecajiem, tikai «apstrādājamo» uzņēmumu kļuvis mazāk, ir valdības otrdienas lēmums Rīgas brīvostā saglabāt vietu Jānim Straumem (TB/LNNK). Arī to JL izskaidroja ar partneru lēmumu, ko nevarot ietekmēt. Brīvostas valdē četri cilvēki pārstāv Rīgas domi, četri - valdību. Tā ir politiķu zelta bedre, kur mēnesī nopelnīt Ls 5000-6000.
Iepriekš J.Straume pārstāvēja ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu (TB/LNNK), kurš jaunajā valdībā kļuvis par satiksmes ministru. «Es nedaru neko jaunu, tikai izvirzu tos pašus cilvēkus,» teica K.Gerhards par J.Straumi un sava biroja vadītāja Emīla Jakrina izvirzīšanu Ventspils ostas valdei. J.Straume zaudējis vietu lidostas padomē, bet palicis vēl vienā Satiksmes ministrijas (SM) uzņēmumā - Latvijas Autoceļu direkcijā. Otrs TB/LNNK svarīgais cilvēks izrādījies domnieks Andrejs Požarnovs, kuram saglabāta vieta Latvijas dzelceļa padomē. Viņš palicis arī SM pārziņā esošās Elektronisko sakaru direkcijas valdē.
A.Kampars Rīgas ostas valdē izvirzījis Rīgas domnieku Olafu Pulku (JL), kurš agrāk darbojies žurnālistikā. Ventspils ostā JL pārstāvēs Antons Vjaters, kurš pašvaldību vēlēšanās kandidē JL sarakstā. Viņam nav augstākās, bet ir vidējā speciālā - mehāniķa - izglītība. JL uzskata, ka viņš ir pietiekami kompetents, jo iepriekšējais darbs ir saistīts ar zvejniecību un ostām. Pasažieru vilciena padomē iecelts JL Saeimas frakcijas konsultants Jānis Patmalnieks, kurš agrāk darbojies Rīgas siltuma padomē. JL padomēs nav atrodami izteikti lieli ziedotāji (izņemot Rīgas domnieku Juri Zvirbuli Latvenergo. Viņš ziedojis Ls 35 105).
Valdes mazāk skartas
ZZS atteikusies no pašu slavētajiem un nozaru atzītajiem Andra Bērziņa (eksbaņķieris, vadīja Latvenergo padomi) un Anatolija Gorbunova (vadīja Latvijas valsts mežu (LVM) padomi). Latvenergo uzraudzībā partija paturējusi Robertu Dilbu (ziedojis Ls 12 500), kurš kūrē ZZS Zemkopības ministrijas nekustamo īpašumu apsaimniekošanu. Savukārt vieta LVM padomē atvēlēta Elmāram Švēdem (ziedojis Ls 39 880), kurš darbojas arī Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) valdē un tikko zaudējis darbu LDz padomē.
No TP Latvenergo padomē atgriezusies lielā ziedotāja Margarita Brikmane (Ls 21 140), kura tur strādāja un netika pārvēlēta iepriekš, un vēlēšanu kampaņas vadītājs Guntis Gūtmanis. Kad JL nolēma nomainīt VNĪ padomi, kas nespēja kontrolēt par neadekvātiem atzītos valdes plānus, TP G.Gūtmani izvirzīja lidostas padomei bez atbilstošas izglītības vai pieredzes. TP svarīgs izrādījies arī Andris Pauls-Pāvuls Latvijas pasta padomē un Edmunds Krastiņš airBaltic. Viņš ar vienu SM ierēdni tur palicis vienīgais valsts pārstāvis.
Valdības maiņa atšķaidījusi politiķu koncentrāciju uzņēmumu padomēs, tomēr valdes palikušas relatīvi neskartas, izņemot A.Šlesera (LPP/LC) līdzgaitnieku Jāņa Maršāna un Laura Dripes aiziešanu. Viņi sūdzējās par pārāk lielu algas samazinājumu.