No tikšanās ir divi ieguvumi - premjera solījums paredzēt papildu septiņus miljonus eiro pašvaldību autoceļiem, kā arī par desmit miljoniem eiro palielināt aizņemšanās limitu pašvaldībām ar zemāk vērtētiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju. ZZS frakcija gan iesniegusi priekšlikumu valsts budžetā, aicinot paredzēt lielāku summu pašvaldību autoceļiem un ielām - palielināt mērķdotācijas par 11,8 miljoniem latu. Premjers V. Dombrovskis un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis A. Jaunsleinis ir vienisprātis, ka labāk ir papildu finansējumu ceļiem paredzēt jau tagad, nekā pavasarī to meklēt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kā tas bija šogad.
LPS priekšsēdētājs A. Jaunsleinis, kuram dienu iepriekš bija arī individuāla tikšanās ar V. Dombrovski, panākto solījumu vēl neuzskata par pietiekamu, lai LPS pārskatītu domes lēmumu un parakstītu vienošanās un domstarpību protokolu ar valdību. Taču tikšanās noteikti esot solis uz priekšu. LPS nevarot protokolu parakstīt, jo pamatjautājums ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporcijas pārdale, tagadējo 80% vietā pašvaldībām paredzot 82% no nodokļa ieņēmumiem. IIN proporciju pārskatīt premjers nesola. Pirms šīs tikšanās, kad Vienotība jau bija pieļāvusi finansējuma palielināšanu autoceļiem, sazinoties ar vairāku novadu pārstāvjiem, viņu balsīs bija saklausāms gandarījums arī par to. Mazākajiem novadiem ieguvums no IIN pārdales nebūtu tik liels kā bagātākajām pašvaldībām, atzina Madonas novada priekšsēdis Andrejs Ceļapīters (Vienotība), norādot, ka iespēja pretendēt uz naudu ceļu sakārtošanai būs katram.
Ventspils domes priekšsēža pirmais vietnieks Guntis Blumbergs (Latvijai un Ventspilij), kurš, tāpat kā ZZS partneri no Liepājas domes, arī piedalījās sarunā, atzina, ka iespēja tikties ar premjeru pati par sevi jau ir ieguvums. Viņš, tāpat kā A. Jaunsleinis, norādīja, ka ir nepieciešams pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums ar skaidriem noteikumiem, atsakoties no tagadējās prakses, kad tā vietā pašvaldībām tiek dalītas dažādas dotācijas. «Dotācijas vienam var dot, citam nedot, bet finanšu izlīdzināšanas sistēmu nevar politiski ietekmēt,» Dienai teica A. Jaunsleinis. Pēc pašvaldību reformas joprojām nav izstrādāta jauna pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtība.
ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis arī vēl nesolīja atbalstu budžeta pieņemšanai galīgajā lasījumā. Viņš iesniedzis priekšlikumu par papildu finansējumu pedagogu zemākās algas likmes paaugstināšanai vismaz līdz 442 eiro no 2014. gada 1. septembra, tam paredzot 14,3 miljonus latu. ZZS ir vēl vairāki priekšlikumi, ieskaitot Kārļa Seržanta ierosinājumu paredzēt finansējumu ugunsdzēsēju apdrošināšanai, ko premjers esot novērtējis ar izpratni. Kā finanšu avotu saviem ierosinājumiem ZZS deputāti piedāvā efektīvāku valsts parāda apkalpošanu, lētāk pārfinansējot valsts aizņēmumu. Koalīcija ārkārtas sēdē valsts budžeta likumā iesniegtos priekšlikumus vērtēs nākamajā otrdienā, pēc tam tos skatīs valdības sēdē.