Šogad viņiem bija dubultprieks - četrpadsmitgadīgais Iļja pēc daudzām operācijām jau mēģina nostāties uz savām kājām un spert pirmos soļus. Piepildījies arī vēl viens Iļjas sapnis - _Lattelecom_ rīkotajā akcijā _Pieslēdzies, Latvija!_ viņš saņēmis portatīvo datoru. Iļjas ģimenē nekad netiek lietots vārds «invalīds». «Tas nav nevarīgs, ratiņkrēslam piesaistīts zēns, bet gan viens no stiprākajiem cilvēkiem pasaulē,» par Iļju saka viņa skolasbiedrene Ksenija Rževska.
Paši nebūtu nopirkuši
«Pirmām kārtām šajā datorā ir Word, lai var tekstus izdrukāt, un vēl citas oficiālās programmas, kas man ir ļoti vajadzīgas. Man ļoti patīk strādāt, tāpēc es biju tik priecīgs, kad saņēmu šo dāvanu. Vēl es gribu iemācīties, kā ierakstīt video. Tētis mani māca,» Iļja smaidot demonstrē mums savu datoru, kā pupas bērdams sarežģītus datorprogrammu nosaukumus. «Dēls jau sen man klusītēm teica, ka ļoti vēlas portatīvo datoru, kuru varētu paņemt visur līdzi, jo mums bija tikai tāds vecs dators. Neko viņam nevarēju solīt, jo portatīvie datori ir dārgi, mēs to vēl ilgi nebūtu nopirkuši. Atbraucam no slimnīcas pēc kārtējās operācijas, mani pasauc pie sevis Maltas 2.vidusskolas direktore Vinera Dimpere un stāsta par Lattelecom akciju, kurā viņi ļoti gribot uzrakstīt par Iļju. Nu tāda sakritība! Ilgi gaidījām rezultātus, bet, kad tas notika, nezinājām, kā nopriecāties,» stāsta Iļjas mamma Olga. Kad Iļja saņēmis datoru, viņam līdzi priecājusies visa klase. Tagad Iļja ar datora palīdzību veido vāciņus diskiem, kuros ierakstītas Orlovu ģimenes ansambļa dziedātās dziesmas, kurās tiek slavēts Dievs. Diski netiek pārdoti, bet dāvināti gan draugiem un skolasbiedriem, gan koncertu klausītājiem. Visi Orlovu bērni mācās Maltas bērnu mūzikas skolā. Iļja stāsta, ka sapņo tālāk studēt mūziku, noslīpēt dziedātāja talantu, lai ar to citiem dāvinātu prieku.
Ārsti neticēja
Raugoties uz gaišo, smaidīgo puisēnu ar gudrajām acīm un eņģelisko balsi, grūti noticēt, ka mediķi zēnam jau bija noteikuši debilitātes diagnozi.
Neveiksmīgas asins pārliešanas rezultātā neilgi pēc piedzimšanas bērna asinīs radās trombi, kas aizkavēja augšanu un fizisko attīstību, piesaistot ratiņkrēslam. Tomēr Iļja ātrāk sāka dziedāt nekā runāt, labi mācās, turklāt parastajā skolā. Pateicoties apbrīnojamai uzņēmībai, vecāku un Republikāniskās bērnu slimnīcas ārstu pūlēm, pēc pēdējās operācijas, kas notikusi 10.maijā, Iļja jau sāk nostāties kājās un spert soļus.
Arī uz slimnīcu Iļja ņēmis līdzi savu datoru. Viņš nožēlo vienīgi to, ka vēl joprojām nav interneta pieslēguma, lai varētu sarakstīties ar draugiem, kuru pēc koncertiem un festivāliem esot ļoti daudz. Vienīgā iespēja, kā šo pieslēgumu ierīkot, ir iegādāties satelīta antenu, kas maksā 200 latu, taču tas daudzbērnu ģimenei, kurā vienīgais pelnītājs ir tētis, pagaidām nav pa kabatai. Tomēr Orlovi neskumst, jo zina, ka sapņi nereti piepildās visapbrīnojamākajā veidā.