Jūti, ka Eirolīgā vari ne tikai būt, bet arī labi spēlēt?
Noteikti. Eirolīgā līmenis ir ļoti augsts, bet domāju, ka mana meistarība atbilstoša, ja ir pareiza attieksme pret darbu un profesionalitāte.
Kādi ir kluba mērķi?
Sezonas sākumā bija gan kritumi, gan kāpumi, bet komanda ir laba, un arī treneris ir ļoti augsta līmeņa speciālists. Ļoti labi saprot basketbolu, māk pareizi izmantot jebkuru spēlētāju. Domāju, ka mūsu komanda šosezon ir gatava kaut kam lielam.
Spēlējot ar favorītiem CSKA un Panathinaikos, varējāt novērtēt, cik gatavi esat visaugstākajam līmenim?
Šajās spēlēs uzreiz ir jūtams tas, ka viņi kļūdas nepiedod. Ja gribam vinnēt tādas komandas, tad visas četrdesmit minūtes ir jānospēlē ļoti labi. Ar piecu sešu minūšu kāpumiem nevar izšķirt spēli. Tās ir labākās komandas, pretendentes uz uzvaru Eirolīgā.
Redzam, ka šajā līmenī vari spēlēt, kādēļ tikai šogad, 30 gadu vecumā, tev ir izdevies debitēt Eirolīgā?
Nekas jauns jau nav izdomāts. Tas ir darbs. Ļoti smags darbs, un, pats galvenais, pareizs darbs. Esmu sapratis, ka ir vienkārši jātrenējas vairāk nekā citiem. Jau otro gadu regulāri divreiz nedēļā papildus strādāju ar savu fiziskās sagatavotības treneri, un rezultāts nekur nav izpalicis. Šīm lietām nu pievēršu vairāk uzmanības nekā agrāk, tāpēc arī rezultāts ir stabilāks un pārliecinošāks.
Kas ir mainījies tieši spēlē? Esi izteicies, ka šosezon vairāk darbosies komandas interesēs.
Iniciatīvu neesmu vairījies uzņemties nekad. Šajā ziņā nekas nav mainījies arī šobrīd. Vairāk atkarīgs no situācijas un no pretinieka. Vienā spēlē vairāk cenšos uzbrukt pats, citā vairāk organizēju spēli. Daudz nosaka arī tas, cik veiksmīgi izdodas ieiet spēlē. Līdera īpašības man bijušas vienmēr, tās arī esmu centies visu laiku attīstīt.
Unicaja un Eirolīga ir virsotne vai atspēriena punkts kaut kam vēl augstākam?
Šobrīd teiktu, ka tā ir virsotne, jo negribu lēkt pāri savai pakaļai. Jāturpina strādāt, jānospēlē sezona līdz galam, un tad arī redzēsim, vai tā būs mana virsotne, vai arī tas būs kaut kāds atspēriena punkts. Man vienmēr bijuši augsti mērķi, allaž esmu gribējis sasniegt vēl vairāk, nekad neesmu bijis apmierināts līdz galam ar to, kas man ir. Es domāju, ja tā turpināšu strādāt, varu pakāpties vēl augstāk. Eirolīga ir kā skatuve. To skatās visi labākie Eiropas klubi. Jebkura labi nospēlēta spēle ir atzīme treneru un skautu blociņā.
Pavasarī izteicies, ka tev ir mērķis pamēģināt sevi pierādīt NBA vasaras līgā. Līdz ar lokautu tas pajuka, bet vai ir tālāki plāni nākotnē?
Tas ir mērķis, bet daudz būs atkarīgs no piedāvājuma. Braukt uz labu laimi netaisos, bet, ja būs piedāvājums - atnāc, uzspēlē vasaras līgā, mums ir reāla interese -, tad tādu noteikti pieņemšu.
Kā esi iejuties Malagā?
Vēl apmierinātāks ar sadzīvi nekad un nekur neesmu bijis. No rīta piecelies, spīd saulīte, novembrī dienā ir 20 grādu. Skaista pilsēta, nav ļoti liela. Basketbola pozīcijas gana spēcīgas, lai gan ir arī ambiciozs futbola klubs, ar kuru grūti salīdzināt, jo tas ir cits līmenis, citi cilvēki, cita nauda, taču arī mums skatītāju netrūkst. Uz parastu Spānijas līgas spēli ir vismaz pieci seši tūkstoši, bet uz labām komandām un Eirolīgu ir pilna zāle - desmit tūkstošu.
Mājās jūs nevienam nav viegli uzvarēt, bet kā ir pašam spēlēt šādā atmosfērā?
Savā laukumā gribam pārbraukt pāri jebkuram, vai tā būtu ACB pastarīte vai Eirolīgas grands. Fanus allaž aicinu būt ar mums arī tad, kad mums neveicas. Malagai pēdējās divas sezonas nav bijušas veiksmīgas, to dažreiz var just. Paši cenšamies uzvilkt fanus, jo atbalsts man ļoti palīdz arī laukumā.
Cik ļoti atšķiras atalgojums Eirolīgas un citos Eiropas klubos?
Eirolīgas klubos ir augstākas prasības un arī augstāks naudas līmenis. Taču labi maksā visur Spānijā, atšķiras tikai tas, vai maksā laikā. Īpaši jau tagad, krīzes apstākļos. Mums sponsors ir viena no Spānijas vadošajām bankām, tāpēc problēmu nav.
Kāda jums ir saskaņa komandā? Tur, kur sanāk lieli spēlētāji, gadās visādi!
Spēlētāju vidū atšķiras spēles stils un piegājiens, taču saspēlējamies arvien vairāk. Spēlētājam ir jāsaprot, ka bumba ir viena, ja gribi uzvarēt, tad jāspēlē komandas interesēs.
Komandas zvaigzne droši vien ir veterāns Garbahosa!
Viņš ir leģenda Malagā. Sasniedzis visu, ko var sasniegt, visur iet pa priekšu. Tiešām viņš ir top spēlētājs, personība. Viņš teica, ka šī ir noslēdzošā sezona, tāpēc jācenšas viņu iepriecināt, izdarot kaut ko lielu.
Vai esi apmierināts ar savu sniegumu sezonas pirmajos mēnešos?
It kā labi spēlēju, bet pats līdz galam nebiju apmierināts ar savu sniegumu, ar to, kā kustējos. Pamazām forma uzlabojas, un šobrīd jau tiešām sāku justies daudz labāk, drošāk un arī pārliecinošāk. Forma ir tik laba, ka sniegumā pat nejūt slimību un mikrotraumu sekas.
Cik daudz izaugsmē tev devis tas, ka zināmu apstākļu dēļ pēdējos gados ir bijušas brīvākas vasaras?
Ļoti daudz, jo tomēr vasarā varu gan atpūsties, gan sagatavoties sezonai. Spēlējot katru gadu izlasē, organisms novājinās, un tad ir grūtāk atsākt sezonu klubos. Eiropas čempionāts parasti beidzas septembra vidū, un klubā ir jāielec otrajā vagonā. Piemērs ir Jānis [Blūms], kurš labi nospēlēja izlasē, bet atbrauca uz klubu un tagad ir trauma. Pašam ir jānovērtē, cik daudz nepieciešama atpūta un cik daudz - treniņi.
Nākamās vasaras kontekstā tas vēl nav aktuāli, bet vai sevi redzi izlasē pēc tam?
Ja mani ņems, tad noteikti izskatīšu šo variantu. Kāpēc ne, jo desmit gadu esmu spēlējis izlasē. Pēc 2009. gada attiecīgu cilvēku un notikumu dēļ biju izlēmis, ka nespēlēšu, negribēju vairs tur atrasties. Pagājis laiks, redzēsim.
Laiks dziedē!
[Smejas] Jā.
Būtu daudz līdzjutēju, kuri tevi izlasē sagaidītu ar aplausiem, bet netrūktu arī svilpēju…
Tas nebija labākais laiks, lai gan bija arī uzpūsts baigais burbulis. Kas noticis, noticis. Izmainīt to nevaram, bet katram cilvēkam ir jādod laiks, lai saprastu, kas nebija pareizi, kam nebija jānotiek.
Ir vēlme pierādīt, ka vari vēl palīdzēt izlasei?
Jā. Tas, ka [Latvijas Basketbola savienība] man iedeva to trīs gadu diskvalifikāciju, man deva arī dzinuli parādīt, ka viņi ir kļūdījušies. Pierādīt, ka neesmu tāds, par kādu mani uzskata.
Pasekoji līdzi, kā izlasei veicās šovasar?
Jā, skatījos gandrīz visas spēles. Puiši bija malači. Jaunajiem basketbolistiem bija iespēja sevi pierādīt. Patīkami pārsteidza, ka viņi pietiekami labi izskatījās kā komanda. Domāju, ka tādā garā arī jāturpina.