Likums paredzēja, ka par armēņu genocīda noliegšanu draud cietumsods līdz vienam gadam un naudassods 45 tūkstošu eiro (ap 31 tūkstoti latu) apmērā. Armēnija, ko atbalsta vairākums vēsturnieku un lielākā daļa valstu, norāda, ka 1915. gadā toreizējā Osmaņu impērijā iznīcināti 1,5 miljoni armēņu. Turcija aizrāda, ka nogalināti tikai 500 tūkstošu, turklāt vairāums no tiem miruši karadarbības rezultātā.
Lai gan likumu janvārī atbalstīja parlaments, grupa senatoru un apakšpalātas deputātu pieprasīja, lai to izvērtē Konstitucionālajā padomē. Genocīda nolieguma sodāmība saasināja Francijas un Turcijas savstarpējās attiecības. Ankara ar Parīzi pārtrauca politisko un militāro sadarbību un draudēja apturēt arī ekonomiskos un kultūras sakarus.
Ziņas, ka likums atzīts par antikonstitucionālu, priecēja Turciju, kas uzsvēra, ka «novērsta smaga kļūda». «Mēs ceram, ka turpmāk Francija pret Turcijas un Armēnijas vēstures nesaskaņām paudīs konstruktīvu attieksmi, kas balstīta uz patiesiem un zinātniskiem pamatojumiem, kā arī atbalstīs risinājumu, nevis problēmas padziļināšanu,» ārlietu ministru Ahmetu Davutoglu citēja CNN.
Turcija vairākkārt aicinājusi franču prezidentu Nikolā Sarkozī neizmantot vēsturi, lai pirms aprīlī gaidāmajām vēlēšanām censtos gūt aptuveni 400 tūkstošu valstī dzīvojošo armēņu izcelsmes Francijas iedzīvotāju atbalstu. Kā vēsta jaunākie sabiedriskās domas aptaujas rezultāti, N. Sarkozī izdevies vairot savu popularitāti, un no sociālistu konkurenta Fransuā Olanda viņš atpaliek tikai par 4,5% līdzšinējo 7% vietā.