Pasīvais maskaviešu sākums vedināja domāt, ka Vītoliņa padotie pēc atgriešanās no Tālo Austrumu izbraukuma tik tiešām izjūt aklimatizācijas sekas. Pirmās trešdaļas sākumā pēc metieniem rīdzinieki bija pārāki ar 6:1, un vienā no epizodēm Maskavas Dinamo aizsargi nogulēja Mika Indraša izrāvienu, pēc kura viņš nokļuva aci pret aci ar vārtsargu Aleksandru Jerjomenko un panāca rīdziniekiem 1:0 vadību.
Otrās trešdaļas sākums savukārt pilnībā izslēdza aklimatizācijas teoriju. Pēc izdarītajiem metieniem mājinieki vienubrīd bija pārāki pat ar 14:0 (!), bet visā trešdaļā - ar 16:8. Tomēr rezultāta tablo vēstīja par līdzsvaru. Izmantots skaitliskais vairākums, kura laikā Pjotrs Sčastļivijs pēc Čārlza Genoveja reida bija īstajā vietā pareizajā laikā, un Ginta Meija sologājiens, hokeja žargonā izsakoties, atgrieza rīdziniekus spēlē. Divkārtējiem Gagarina kausa ieguvējiem neraksturīgi Maskavas Dinamo ielaida divas ripas 25 sekunžu laikā.
Svarīgu lomu uzvarētāja noteikšanā spēlēja atšķirīgais vārtsargu sniegums. Jakubs Sedlāčeks komandu glāba vairākkārt, turpretī Maskavas Dinamo pirmais numurs Aleksandrs Jerjomenko ielaida izšķirošo ripu starp kājsargiem.
No Maskavas Dinamo sastāvā spēlējošajiem diviem Latvijas uzbrucējiem Kaspars Daugaviņš atkal bija pamanāmāks par Mārtiņu Karsumu. Mājinieku trešajā vārtu guvumā Daugaviņš no malas nokļuva vārtu priekšā un izspēlēja ripu labā metiena pozīcijā esošajam Maksimam Pestuško. Šī bija rīdzinieku trešā uzvara pēc kārtas KHL čempionātā un arī trešā pēc kārtas pār Maskavas Dinamo. Rīdzinieki bija pārāki arī abās pagājušās sezonas savstarpējās spēlēs (3:2 «bullīšos» un 4:2). Pēc nostāšanās uz uzvaras takas astotā vieta, kas pēdējā nodrošina spēlēšanu Gagarina kausa izcīņā, ir vairs tikai trīs punktu attālumā, turklāt nākamā spēle ir pret līgas jaunpienācēju un Rietumu konferences pastarīti HK Soči.