Zemās algas un iedzīvotāju emigrācija ir būtiskākie faktori, kas neļauj un tuvākajā laikā neļaus jūtami atdzīvināt 2008./2009. gada recesijā sasalušo Latvijas nekustamā īpašuma tirgu, secina laikraksta Diena pētījums. Dzīvokļu tirgū tupinās sasalums - cena un darījumu skaits nav būtiski mainījušies jau divus gadus, bet ar mājokļa kredīta atmaksu mokās trešdaļa aizņēmēju. Cenu burbuļa sekas šodien ir iedzīvotājiem atņemti dzīvokļi, ap 30% aizņēmēju cīnās ar parādu astēm un nespēj termiņā veikt kredīta maksājumus, vairāk nekā tūkstotis cilvēku sākuši fizisko personu maksātnespējas procesu, zaudējumus turpina piedzīvot bankas, bankrotējuši daudzi nekustamo īpašumu attīstītāji.
Ir atdzimis tikai šaurais ekskluzīvo dzīvokļu un namu segments Jūrmalā un Rīgā, kur dzīvokļu cenas jau atkal sasniedz pat miljonos mērāmas summas. Pamatā to nosaka pieprasījums no Krievijas klientiem, kuri komplektā ar mājokli var iegūt uzturēšanās atļauju ES valstī.
Kopumā mājokļa iegādei bankas Latvijā izsniegušas aizdevumus 4,3 miljardu latu vērtībā un kredītu skaits pārsniedz 140 tūkstošus. Lai gan bankas cenšas vēstīt par pozitīvām vēsmām hipotekārās kreditēšanas jomā, kopējais kredītu skaits un summa gada laikā ir sarukuši.
Kā iespējams atsaldēt nekustamo īpašumu tirgu? Tikai ar ekonomiskās izaugsmes palīdzību, kas cels ienākumus un samazinās emigrāciju, vai arī - atverot durvis ārvalstniekiem vēl plašāk.