Ja Saskaņa mainās un kļūst par eiropeiskāku partiju, tā varbūt cer izkļūt no opozīcijas, taču balsis, kuras Eiropas Parlamenta vēlēšanās tai atņēma Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka, tā tad vairs atpakaļ nedabūs. Savukārt, ja Saskaņa radikalizēsies, tā iedzīs sevi vēl vairāk stūrī. To pieļāva Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, kurš pagaidām centienus mainīt šīs partijas seju vērtē kā izkārtnes, nevis satura maiņu pēc būtības. Līdz ar to viņš neredz Saskaņu kā sadarbības partneri nākotnē. «Saskaņa mēģināja laipot un grozījās reitingu saulītē, cerot, ka viss būs labi,» teica tās politiskais konkurents. Dz. Zaķis arī domā, ka EP ievēlētajam Andrejam Mamikinam bija jābūt Saskaņas saraksta līderim un jāpārstāv partija priekšvēlēšanu diskusijās, kas tā nenotika.
Līgumu ar Putinu nelauzīs
Viens mandāts Eiropas Parlamentā (EP), kuru saņēma tikai ar ceturto numuru pieteiktais žurnālists A. Mamikins, nevis kāds no 11 sarakstā iekļautajiem Saeimas deputātiem, nav uzskatāms par labu rezultātu politiskajam spēkam, kas vairākus gadus atradies reitingu tabulu galvgalī. Ir minēti vairāki notikušā iemesli - vispirms jau pašpārliecinātība un neizteiksmīgā priekšvēlēšanu kampaņa, kurā dominēja nevis politiski aicinājumi, bet sauklis, ka problēma ir nabadzībā, nevis krievos. To, ka tas neuzrunāja partijas vēlētājus, ir atzinis arī Andrejs Klementjevs. Taču kampaņā neredzēja ne tikai līdera Nila Ušakova, bet arī EP deputātu kandidātu sejas. Saskaņa nenovērtēja arī savu konkurentu Aleksandra Mirska (Alternative) un Tatjanas Ždanokas (Latvijas Krievu savienība) iespējas - viņi arī plaši bija uzrunājuši vēlētājus krievu cilvēkiem pieejamajos medijos. Partijai vēl pārmet skaidra vēstījuma trūkumu, un tas, kāda būs organizācijas seja nākotnē, ir saistīts ar izredzēm Saeimas vēlēšanās.
Kopš tradīcijām bagātās LSDSP norieta, par spīti centieniem pieteikt savu sarakstu katrās vēlēšanās, sociāldemokrātu niša ir brīva. Taču ir jautājums, vai Saskaņu kādreiz vēlētājs Latvijā uztvers kā sociāldemokrātisku partiju. Labējie politiskie spēki pie katras izdevības atgādina tās līgumu ar Krievijā valdošo partiju Vienoti Krievijai, kā arī nevēlēšanos atbalstīt Saeimas izteikto nosodījumu Krievijas agresijai Ukrainā. «Ja mēs ieiesim valdībā, tad visus līgumus aiznesīsim uz Ārlietu ministriju. Labāk lai līgumi tagad klusi guļ, nekā tiek pārtraukti,» sacīja J. Urbanovičs, pie kura ne reizi vien esot nākuši uzņēmēji un vaicājuši, vai uz šā līguma pamata nevarētu veicināt ekonomisko sadarbību ar Krieviju. «Mēs nosodījām arī Krievijas agresiju Ukrainā, bet mēs nelamājāmies,» bilda Saskaņas līderis.
Atrasts otrs Ušakovs
Par galveno cilvēku Saskaņas centrā un tās dalīborganizācijā Saskaņa allaž gribējies uzskatīt Saeimas frakcijas priekšsēdētāju J. Urbanoviču, taču jau labu laiku kā partiju, tā apvienību vada Rīgas mērs N. Ušakovs. Pagaidām vēl Saeimā un Rīgas domē Saskaņa strādā kopā ar Alfrēda Rubika vadīto Latvijas Sociālistisko partiju. Eiropas Parlamenta vēlēšanas bija pirmais mēģinājums iet atsevišķi. Par to, kā būs Saeimas vēlēšanās, oficiāli vēl nav lemts.
J. Urbanovičs Dienai atzina, ka redz kampaņas kļūdas, bet tās vispirms vēlas pārrunāt ar kolēģiem. Viņš arī zinot, kas būtu jādara, bet «ir jautājums, vai partijai tas šķitīs interesanti un vai būšu sadzirdēts». Atbildes uz šiem jautājumiem lielā mērā noteiks, vai J. Urbanovičs turpinās savu darbību politikā. Jāatgādina, ka vienreiz dzīvē viņš jau to ir piedzīvojis, kad pēc Jāņa Jurkāna aiziešanas atrada jaunu līderi N. Ušakovu un izvilka partiju no diezgan bezcerīgas situācijas.
«Andrejs Mamikins ir otrs Nils Ušakovs. Viņš ir jauna politiskā zvaigzne un liels ieguvums, jo Mamikins var uzrunāt kā latviešus, tā krievus,» Dienai sacīja partijas Vienoti Latvijai! līderis Ainārs Šlesers, kurš otrdien bija atnācis uz Saeimu parunāties ar J. Urbanoviču. Ne viens, ne otrs vēl neatbildēja, vai Saskaņas sarakstā varētu iekļauties A. Šlesers un viņa domubiedri, par kuriem gan pagaidām ir ļoti neskaidrs priekšstats. Taču jau ilgāku laiku medijos A. Šlesers kā nevalstiskās organizācijas pārstāvis reklamē ideju par nācijas izlīgumu. «Viņu ideja mums ir tuva. Tā ir viņu laipa uz mūsu pusi,» sacīja J. Urbanovičs.
Pagaidām ir skaidrība tikai par vienu sabiedroto - partiju Gods kalpot Rīgai -, kas arī ir Saskaņas centra partneris Rīgas domē. Partiju vada Rīgas vicemērs Andris Ameriks, un tā kongresā lēma deleģēt pārstāvjus Saskaņas sarakstā uz Saeimu. A. Ameriks teica, ka runa varētu būt par 18-20 cilvēkiem, kuri startētu Rīgas un Vidzemes vēlēšanu apgabalos. Taču viņš atturīgi vērtēja sabiedroto centienus mainīt partijas seju. Viņaprāt, kampaņā uzsvaram ir jābūt uz līderiem un tematiem, kas visvairāk interesē cilvēkus - sociālā stabilitāte un darba vietas.