Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunija, viesojoties Latvijā, pilnīgi pamatoti aizrādīja, ka, tikai un vienīgi izpildot Eiropas Komisijai un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) dotos solījumus, Latvija spēs atjaunot savu reputāciju starptautiskajos finanšu tirgos.
Iespējams, vietējiem politiķiem, kuri šobrīd spēj domāt tikai par to, ka pēc gada būs vēlēšanas, Latvijas Republikas reputācija īpaši nerūp. Sak, Valsts kasē šobrīd nauda ir, un pēc vēlēšanām paskatīsimies, ko vēl varam darīt. Tomēr šādiem ekonomikas korifejiem derētu atmest iedomas, ka starptautisko aizdevēju eksperti ir tik naivi kā Latvijas vēlētāji, kurus reizēm izdodas apmānīt gan ar solījumiem, gan ar pozitīvisma kampaņām. Jau pagājušajā nedēļā SVF mājaslapā tika publiskots ziņojums, kurā tieši 10.Saeimas vēlēšanu tuvums tiek pamatoti minēts kā viens no faktoriem, kas būtiski apdraud tā dēvētās Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas sekmīgu izpildi. Par politiķu vēlmi nopirkt vēlētāju balsis, piemānot Eiropas Komisiju un SVF, visai sabiedrībai var nākties maksāt pārāk dārgi. Kopš šāgada februāra, kad Valda Dombrovska (Jaunais laiks) valdības iekšējo opozicionāru, tas ir, Tautas partijas un Zaļo un Zemnieku savienības spiediena dēļ atkāpās Ivara Godmaņa (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš) valdība, starptautiskās kredītreitingu aģentūras Latvijas kredītreitingu ir samazinājušas līdz tik zemam līmenim, ka tā pazemināšana vēl tikai par vienu pakāpi nozīmē, ka Latvijas vērtspapīri investoru acīs tiks pielīdzināti grabažām. Tas nozīmē, ka Latvijas valsts emitētās aizņēmumu obligācijas neviens saprātīgs investors nepirks un, pat ja kāds nolems riskēt, par starptautiskajos finanšu tirgos aizņemtajiem līdzekļiem būs jāmaksā procentu maksājumi, kuri ir daudzkārt lielāki nekā tie, kurus jāmaksā par Eiropas Komisijas un SVF aizdotajiem miljardiem. Saukļi par to, ka Latvija var vienkārši pārtraukt aizņemties, arī ir ar baltiem diegiem šūti. Tie, kuriem labpatīk ar šādiem saukļiem mānīt sabiedrību, labi zina, ka, lai atdotu SVF un EK aizdotos līdzekļus, šos kredītus būs nepieciešams refinansēt, tas ir, aizņemties naudu, lai atdotu šos kredītus. Turklāt gandrīz nešaubīgi var apgalvot, ka Latvijas valsts kredītreitinga samazināšana izraisīs arī privātā sektora, piemēram, bankām noteikto kredītreitingu pazemināšanu. Tas savukārt var nozīmēt, ka vietējām bankām, to skaitā valsts kontrolē esošajai Parex bankai, patlaban noteiktie sindicēto kredītu atmaksas termiņi var tikt pārskatīti un pat tie aizdevumi, kas būtu jāatdod tikai 2011.gadā vai vēl vēlāk, varētu būt jāatdod nekavējoties. Vēl sliktāk, Latvijā strādājošo banku kredītreitingu tālāks samazinājums var pavisam nopietni apdraudēt šo banku iespējas vēlāk aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos līdzekļus, kas būs nepieciešami, lai atjaunotu kreditēšanu. Nemaz nerunājot par to, ka Latvijai turpmāk būtu ārkārtīgi grūti piesaistīt nopietnas investīcijas, kuras tik ļoti ir nepieciešamas, lai radītu jaunas darbvietas.
Spēlējoties ar apgalvojumiem, ka ar Eiropas Komisiju un SVF būs iespējams sarunāt, ka aizdevēji piever acis uz to, ka Latvijas politiķi nepilda solījumus, populisti tikai aizmirst piebilst, ka, lemjot par 2009.gada budžeta grozījumiem šāgada jūnijā, paši ir balsojuši arī par to, ka spēkā esošajā likumā «Par valsts budžetu 2009.gadam» ir apņēmušies nodrošināt gan 2010.gada budžeta konsolidāciju 500 miljonu latu apmērā, gan palielināt pievienotās vērtības nodokļa likmi, gan aplikt ar nekustamā īpašuma nodokli mājokļus, ja citādi 500 miljonu latu lielo ietaupījumu nebūs iespējams nodrošināt. Ir vairāk nekā bezatbildīgi tagad mēģināt no šiem solījumiem atkāpties un tad, kad tas neizdodas, stāstīt, ka tikai starptautiskie aizdevēji būs vainojami pie tā, ka Latvijā ekonomika nespēs atveseļoties pietiekami ātri. Tā dēvēto trekno gadu bezatbildības un populisma sekas Latvija izjūt daudz smagāk nekā Lietuva un Igaunija, kas arī ir bijušas spiestas pieņemt ne vienu vien nepopulāru lēmumu. «Paņēmām un uzmetām» attieksmei laikam beidzot ir jāpieliek punkts.