Ienāk ārvalstu kapitāls, kas vienkārši uzpērk esošos uzņēmumus. Līdz ar to skaidrs, ka tā nav konkurence. Izdevumus par iegādi šie investori, loģiski, liks uz iedzīvotāju pleciem. Ja mēs runājam par tīro konkurenci kā tādu, tā vietējos uzņēmējus apsaimniekošanas jomā nesatrauc. Konkurence ir laba. Bet, kā jau teicu, šajā gadījumā saskaramies ar tendenci, ka ienācēji šajā tirgū nevienu māju savā apsaimniekošanā nepārvilina, ne ar vienas mājas piemēru neuzrāda, ka ir labāki, vienkārši pērk jau gatavu klientu bāzi.
Apsaimniekotāju pārpirkšanā vietējie nespēj konkurēt?
Mūsu kapitālam, protams, tas varētu būt apgrūtinoši. Bet tas nav neiespējami. Tas nozīmē, ka arī Latvijas uzņēmumiem būs jākonsolidē savi spēki, lai stātos pretī šādiem lietuviešu uzņēmumiem. Kaut galarezultātā, protams, no tā cietīs klienti, jo katrs pirkums kaut kā jāatpelna, līdz ar to agri vai vēlu kaut kādas korekcijas cenās ir paredzamas.
Vietējiem namu apsaimniekotājiem bizness ne īpaši sokas, ka viņi gatavi to pārdot?
Šobrīd ir diezgan liela problēma ar likumdošanas bāzi. Lietas, ko, piemēram, Vācijā nevar saprast neviens, - kā tas ir iespējams, ka apsaimniekotājam ir jānodarbojas ar ilglaicīgo nemaksātāju problēmu tādā ziņā, ka tos iesūdz tiesā, tā velkas gadiem, tikmēr neiekasētie līdzekļi jākompensē no citiem avotiem. Vācijā šādu riska fondu veido pati māja. Tāpat ir problēmas ar īpašumtiesībām - ir noteikts, ka pilnībā privatizētas, īpašnieku pārņemtas mājas ne ilgāk kā sešu mēnešu laikā jāpārņem arī apsaimniekošanā pašiem mājas iedzīvotājiem un attiecīgi jāizvēlas turpmākais apsaimniekošanas modelis. Patlaban Rīgā tādu māju, kuras šādu likuma prasību nav izpildījušas, ir simtiem, ja ne pat tūkstošiem. Tajā pašā laikā likumdevējs nav konkretizējis, kādas ir sekas par šādas prasības nepildīšanu. Līdz ar to ir liela daļa īpašumu, kuriem nav līdz galam noformētas attiecības ne ar līdzšinējo, ne kādu jaunu apsaimniekotāju. Tāpēc arī privātajiem apsaimniekotājiem grūti darboties šajā tirgū.
Apsaimniekotāji, ja runājam par vietējiem, nogaida, skatās, kā viss attīstīsies. Turpretī lietuvieši acīmredzot ir gatavi daudz vairāk riskēt, doties tādā kā avantūrā. Ja viņiem šajā sadaļā kaut kas nesanāks, bankrotēs, bet tad tā nebūs tikai šo uzņēmumu problēma, tā būs varbūt pat vairāk klientu problēma. Jo esam pieredzējuši privātos apsaimniekotājus, kuri ir pietiekami lieli un tomēr ar regularitāti reizi gadā vai reizi divos gados aiziet no tirgus. Kā piemēru varam minēt uzņēmumu, kas faktiski bija saistīts ar lietuviešu nopirkto Hausmaster, iepriekš Namu apsaimniekošana, kurš pazuda no tirgus ar lielu skandālu, tiesas procesiem, nesamaksātām naudām, neatbilstoši līgumam pārņemtām saistībām. Varam minēt Māju serviss KSA, Jauna vide.LV, kas bija saistītie uzņēmumi, kur šobrīd notiek izmeklēšana par naudas piesavināšanos. Jāsaka, viss nav vienkārši arī ar RBSSKALS - ja papēta iepriekšējā gada pārskatu, tur ir pāri par pusmiljonu lieli zaudējumi. Tad ir jautājums: ko īsti ir nopirkuši lietuvieši un kāds ir viņu nākamais mērķis?
Latvijas apsaimniekotāju primārais uzdevums saistībā arī ar asociāciju, kuru es pārstāvu, ir panākt, ka tiek sakārtota likumdošanas bāze. Un tajā brīdī, kad tā būs funkcionāli droša, tad arī konkurēt ar labāko piedāvājumu, labāko cenu, labāko pakalpojumu. Jo ne vienmēr zemākā cena garantē labāko pakalpojumu.
Apsaimniekošanā tomēr ir zināms dalījums teritorijās. Vai konkurence par mājām īsti ir iespējama? Arī ņemot vērā, ka par apsaimniekotāja nomaiņu ir jāspēj vienoties mājas kopīpašnieku vairākumam - nevar taču būt, ka pusmājai viens, otrai pusmājai - otrs apsaimniekotājs.
Paldies dievam, likumdošana un veselais saprāts diktē to, ka vienā mājā vai, teiksim, vienā virtuvē divas saimnieces būt nevar. Savukārt pats apsaimniekošanas pakalpojums kā tāds ir brīvas konkurences produkts, tur šobrīd nav ierobežojumu, ka uzņēmums no Rīgas nevarētu konkurēt, piemēram, Jūrmalā, kā tas šodien notiek, vai kāda kompānija iegādājas citu uzņēmumu Liepājā. Taču, kas varbūt vairāk izteikts, - daudzās pilsētās lielākais spēlētājs apsaimniekošanas jomā ir pašvaldības uzņēmums. Ja ir pareizi sakārtota likumdošana, tas, ka ir pašvaldības uzņēmums, nav nekas slikts, kaut atšķirīgi to uztver Valsts kontrole, norādot, ka tā īsti nebūtu pašvaldības kompetence. Ja iedzīvotāji pārņēmuši māju atbilstoši visiem likumu noteikumiem, pēc sešiem mēnešiem nodevuši apsaimniekošanas funkciju pašvaldības uzņēmumam, es neuzskatu, ka tas būtu kaut kas slikts.
Pašvaldības uzņēmumi daudzviet ir monopolisti. Vai arī lietuvieši par tādiem nemēģina kļūt?
Jā, lietuvieši veido monopolu. Tas ir tas, par ko mēs būtībā satraucamies. Jo, izpērkot privātos nozares līderuzņēmumus - un par tādu mēs tiešām varam saukt Hausmaster vai arī RBSSKALS savā tirgus segmentā -, nopērkot izsolē Jūrmalas namsaimnieku, iegādājoties vēl vismaz divas kompānijas, par kurām šobrīd apmēram ir nojausma un kuras arī galīgi nav tās mazākās, viņi nosedz no privātā apsaimniekotāju tirgus divas trešdaļas. Viņi pašlaik pēc būtības veido monopolu, un, neskatoties uz to, Valsts kontrole un Ekonomikas ministrija saka, ka tā ir baigi labā konkurence. Ja gadījumā tiks privatizēti pašvaldības uzņēmumi - un agri vai vēlu tie visi tiks privatizēti, droši vien arī Rīgas namu pārvaldnieks -, pilnīgi loģiski, ka vienmēr konkursa noteikumos būs prasības par pieredzi noteiktā termiņā, noteiktu finanšu kapacitāti un apsaimniekojamiem kvadrātmetriem (jo diez vai būtu prātīgi, ja uz pārvaldnieka pakalpojumiem konkurētu uzņēmums, kas nodibināts, piemēram, pirms gada, un apsaimnieko divas daudzdzīvokļu mājas). Līdz ar to lietuvieši automātiski būs galvenie pretendenti šādos pirkumos. Es domāju, ka tāds arī ir viņu mērķis, pašlaik pērkot varbūt ne tās pašas stabilākās, bet pietiekami lielas kompānijas, apvienojot spēkus, iegūstot lielu pieredzi, lielu apgrozījumu un daudz kvadrātmetru, tā pēc tam spējot pretendēt uz pašvaldību privatizētiem uzņēmumiem. Pat ja viņu vadība Latvijā saka, ka tas tā nav, viņu akcionāri man ir apliecinājuši pilnīgi pretējo.
Konkurences uzraugus tas nesatrauc?
Konkurences uzraugi nevar iejaukties procesos, kas vēl nav notikuši. Kamēr tikai apvienojas, tas vēl nerada draudus konkurencei. Ja viņi sasniegs kaut kādu noteiktu procentu no kopējiem kvadrātmetriem, kas tiek apsaimniekoti valstī, droši vien viņiem tas būs jāsaskaņo ar konkurences uzraugiem.
Latvijas apsaimniekotāji ir pētījuši, kā strādā lietuviešu konkurenti? Uz ko ietaupa, ko dara citādi?
Viņiem šobrīd nav nekādu izmaiņu. Izņemot to, ka Jūrmalas namsaimniekā nomainīja visus iespējamos vadītājus.
Cilvēkus parasti visvairāk satrauc izmaiņas rēķinos. Vai ir kaut kāds regulējums, ka cenas par pakalpojumu nevar radikāli pieaugt?
Par komunālajiem maksājumiem - ūdeni, elektrību, gāzi, siltumu - ir noteikta vienības cena, cik to patērē - pašu iedzīvotāju ziņā. Savukārt maksā par namu pārvaldīšanas sniegtajiem pakalpojumiem nav nekādu ierobežojumu, tāpat kā nav ierobežojumu par remontu uzkrājumu fondiem. Teorētiskā gadījumā mājas kopīpašnieki sanāk kopā un vai nu piekrīt namu apsaimniekošanas kompānijas piedāvājumam, vai to noraida, izvēloties citu. Reālajā dzīvē mūsu iedzīvotāji ir diezgan pasīvi, un visbiežāk šīs tāmes stājas spēkā automātiski.
Pēc noklusējuma principa?
Ja nav noraidīta, tāme stājas spēkā.