«Bez tik lielas pleca sajūtas pusotra gada tas diez vai būtu izdevies!» prieku neslēpj Bērnu slimnīcas fonda (BSF) valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa. Viņa uzskata, ka grūtākais ceļa posms ir aiz muguras: «Cilvēki tikai tagad atklāj, ka īsi neticēja, ka visu summu izdosies savākt - pusotrs gads ir samērā īss laiks. Labi vien ir, ka savas šaubas neizrādīja pašā sākumā, jo tad, iespējams, arī citi būtu nolaiduši rokas. Jāsaka, ka bez ziedotājiem līdz nodaļas rekonstrukcijai nebūtu iespējams tikt vairākus gadus.»
Vēl var ziedot darbu
Līdz plašām, ērtām telpām mazo pacientu veselībai būs nepieciešamas vēl daudzas darba rokas. Vairākus mēnešus tās pieliktas nodaļas projekta izstrādei - kopā ar tehniskajiem speciālistiem strādā ārsti, virsmāsas un bērnu vecāki. «Viena puse ir mājīgums un ērtības, bet otra, - ārstēšanas process. Projekta izstrāde ir ļoti darbietilpīga, jo tajā jāņem vērā simtiem nianšu - no sliekšņu augstuma un rozešu drošuma līdz palātu izkārtojumam. Regulārajās plānošanas sapulcēs ejam cauri visiem rasējumiem, tos papildinot ar vecāku izteiktajām vēlmēm un ārstu norādītajām nepieciešamībām,» praktisko pusi skaidro BKUS pārstāve Romēna Namniece. Pielikt punktu projekta noslīpēšanai paredzēts vasaras sākumā, kam sekos ekspertīze un iepirkuma izsludināšana par būvdarbu veikšanu. «Rēķināmies, ka tas var aizņemt vairāk laika, nekā gribētos, taču ceram, ka būvdarbus izdosies sākt līdz šā gada beigām,» atklāj L. Dambiņa, piebilstot, ka ekspertīzes veikšana un celtniecības darbi ir būvnieku iespēja ziedot: «Katrs ietaupījums atradīs citu svarīgu pielietojumu, jo vajadzību slimnīcā ir ļoti daudz.» Jāpiebilst, ka vēža nodaļas vajadzībām tiks renovēta nevis esošā, bet blakus ēka, kas savienota ar daudzfunkcionālo korpusu.
Rasts pagaidu risinājums
Lai Hematoonkoloģijas nodaļas pacienti jau šodien atveseļotos drošākos un ērtākos apstākļos, no 1. maija viņi uz laiku pārcelsies uz nesen renovēto astoņstāvu ēku. «Līdz jaunās nodaļas rekonstrukcijai veicot šīs pārmaiņas, bērniem un personālam nebūs jāmēro ceļš ārpus slimnīcas telpām, lai nokļūtu uz izmeklējumiem, kā arī viņi veseļosies piemērotos apstākļos,» skaidro BKUS valdes priekšsēdētāja Anda Čakša. Kā viņa Dienai minēja iepriekš, māja, kurā pēdējos gados ārstējušies ar vēzi slimie bērni, pēdējo remontu bija piedzīvojusi pirms 15 gadiem: «Tā toreiz bija prioritāte, tāpēc tika izremontēta pirmā. Bet pienāk mirklis, kad viss atkal jādara no jauna, turklāt tajā laikā nebija modernu materiālu, piemēram, mitruma aizturēšanas profilaksei. Parastā situācijā pelējums uz logu ailēm nav nekas briesmīgs, bet pacientiem ar pazeminātu imunitāti tas ir riska faktors.» Tomēr gan A. Čakša, gan Hematoonkoloģijas nodaļas virsmāsa Anna Mihno uzsvēra, ka nevis pelējums atsevišķās palātās, bet gan sadzīves apstākļu kopums ir galvenais iemesls, kāpēc nepieciešamas jaunas telpas. Daudziem pacientiem līdzās ir vecāki, tomēr esošajā nodaļā visiem ir daudz par šauru, un labu pašsajūtu ilgajā uzturēšanās laikā nevairo sadzīviskās neērtības - uz divām vannas istabām veidojas rindas, vairumā palātu nav atsevišķu labierīcību, bet gājiens uz gaiteņa kopējo tualeti bērnam ir vesels pārbaudījums, jo nereti līdzi jāvelk sistēmas turētājs, kas jāpārceļ pāri visiem sliekšņiem.
Kāds no vēža veidiem Latvijā ik gadu tiek diagnosticēts 40-50 bērniem. Viņiem un vecākiem tas nozīmē pārcelšanos uz dzīvi slimnīcā, kur jāpavada no pāris mēnešiem līdz pat pusgadam. Daudziem pacientiem ārstēšanās bieži vien nepieciešama atkārtoti, līdz ar to Hematoonkoloģijas nodaļā gadā notiek aptuveni 900 mazo slimnieku ārstēšanas epizodes.