Marta tam piegāja ļoti radoši - tā kā platumā dzīvokli izplest nevarēja, viņa nolēma to darīt augstumā: «Dzīvokļa augstums atļāva uzbūvēt otro stāvu vai, pareizāk sakot, balkonu, kur tagad ierīkota guļamtelpa.» Trīs mēnešos viņa tika pie divstāvu dzīvoklīša; uz otro stāvu ved koka kāpnes. Tiesa, tiklīdz būs iespēja, Marta tās mainīs, jo viņu neapmierina kāpņu konfigurācija. Tās atduras sienā, tādēļ no priekšpēdējā pakāpiena nav pārāk ērti nokāpt.
«Augšstāvs ir apmēram pusotru metru augsts - staigāt nevar, bet līdz guļvietai tieku,» meitene smejas un piebilst - lielais bonuss ir izbūvētais jumta logs, pa kuru naktī vērties zvaigznēs. Taču, aizejot no mājas, logu nedrīkst atstāt vaļā. Reiz tā gadījies, un iznākums - pilnībā izmirkusi guļamtelpa.
Dzīvokļa pirmajā stāvā izvietota dzīvojamā telpa, kas apvienota ar virtuvi, un vannas istaba. Iekārtojot dzīvojamo zonu, galvenā doma bijusi - lai ir gaišs. Vizuāli šo efektu Marta panākusi, sienu blakus logam izlīmējot ar gaišām tapetēm, savukārt pretējo sienu krāsojot pelēki melnu. Plašuma iespaidu pastiprina blakus logam novietotais garenais spogulis (JYSK), kas atstaro gaismu.
Virtuves zona izklāta ar gaišu laminātu, bet niša, kurā novietots baltais dīvāns (Asko) - ar bēšu paklāju. «Galvenais - nepārspīlēt!» Marta saka un smaidot stāsta, ka iepazinusi teju visus Latvijas mēbeļu veikalus, lai iegādātos to, ko iecerējusi. Daudzi ikdienā nepieciešami priekšmeti pirkti veikalā Čiekurs. No galda un televizora Marta pagaidām atteikusies, jo šie priekšmeti nelielajā dzīvoklītī aizņemtu pārāk daudz vietas.
Par savu kompakto un mājīgo mitekli Marta teic: tas tāds studentu variants, bet vienam vai diviem cilvēkiem - ļoti piemērots. Vismaz pagaidām ar abiem kaķiem Čiepu un Rozi viņa te jūtas ļoti ērti. «Viens labums noteikti ir - te nevar uzkrāt liekus priekšmetus!»