Taču pat McDonald`s nav objekts, kuru no valsts uz valsti var pārkopēt kā bezpersonisku klonu. Atceros, Parīzē, Monmartras Makdonaldā šūpojās zemu nolaistas sarkanas lampas un dzērienu sarakstā bija arī vīns. Līdzīgā ēstuvē Amerikas dienvidu štatos grīdu klāja salvetes, toties burgeri bija divreiz lielāki nekā jebkad Eiropā redzētie. Savukārt Deli viss bija nevainojami tīrs un durvis kā smalkā restorānā sargāja šveicars.
Divos starptautiskos objektos - Radisson SAS viesnīcā un Makdonaldā - «iebāzu degunu» arī nesenajā braucienā uz Gruziju. Pēc pastaigas pa Rustaveli avēniju iedomājos Tbilisi apskatīt no augšas. Biju gatava galvu likt ķīlā, ka viesnīca šādu iespēju piedāvās. Un patiešām, drīz jau slīdēju liftā uz Radisson jumta restorānu. «Šī ir vislabākā Radisson atrašanās vieta pasaulē!» pie sevis iesaucos gluži kā lipīgas reklāmas varone, kad pirms izkāpšanas caur atvērtajām lifta durvīm ieraudzīju lielisko ainavu ar Mtkvari upi tālu lejā.
Marjanišvili ielā, kuras tuvumā atradās manas naktsmājas, divas reizes «inspicēju» Makdonaldu. Manā viesu mājā kaut kas bija noticis ar internetu, bet ēstuvē tas strādāja akurāti. Ar klēpjdatoru apmetos netālu no durvīm, vērodama, kā nāca iekšā vecāki ar bērniem, romantiski pārīši un vientuļi intelektuāļi. Pirmajā reizē aiz datora stūra slēpu veikala kulinārijas nodaļā nopirktu kastīti ar gardiem, asiem gruzīnu salātiem, ar ko vēlējos atsvaidzināt bezpersonisko maltīti. Otrajā reizē jau tuvu pusnaktij no maka kratīju ārā pēdējās gruzīnu monētas fišmakam. Pietrūka pavisam nedaudz, jau grasījos vilkt ārā kredītkarti, bet puisis otrpus letei uzsmaidīja - paldies, būs labi!
«Vai viņš ir mēneša labākais darbinieks?» jautāju apsargam, iedama uz durvīm, pie kurām uz ziņojumu dēļa iepriekš biju pamanījusi smaidošu gruzīna seju ar attiecīgu parakstu. «Nē, mēneša labākā darbiniece ir meitene,» pretī atsmaidīja apsargs.