Šoreiz ir vērojama apzināti vai neapzināti veidojusies apstākļu sakritība, kas, iespējams, uzbrukumus lata uzticamībai varētu pastiprināt. Par iznākšanu no politiskajām aizkulisēm ir paziņojis Tautas partijas ierindas biedrs Andris Šķēle, kurš divu mēnešu laikā vairākkārt publiski slavinājis lata piesaistes koridora paplašināšanu līdz 15%. Zviedrijas valdības un Eiropas Komisijas amatpersonas bijušas spiestas saukt pie kārtības mūsu politiķus, kam nevedās ar pašu doto solījumu izpildi par 2010.gada budžeta konsolidāciju 500 miljonu latu apmērā. Interneta komentāros arvien biežāk izskan, ka tieši stingrais lata piesaistes kurss pret eiro - 0,7028 lati ar iespējamo svārstību koridoru +/- 1% pret vienu eiro, esot vainojams pie tā, ka Latvijas ekonomikā atkušņa pazīmes vēl nav manāmas.
Nule kā «kontrolētās devalvācijas» piekritējiem pievienojies arī Zviedrijas Swedbank finanšu direktors, iesakot latu devalvēt Valūtas maiņas mehānisma II noteiktajās robežās, kas būtībā nozīmē to pašu svārstību koridora paplašināšanu līdz 15%. Tas, redz, it kā varētu veicināt straujāku ekonomikas atlabšanu...
Teju vai varētu noticēt, ka Latvijas Bankas padome, finanšu ministrs un arī ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunija, kurš pagājušajā nedēļā, uzturoties Latvijā, skaidri un gaiši norādīja, ka lata devalvācijas sociālās sekas būtu vēl daudz sāpīgākas nekā pusmiljardu vērtā budžeta konsolidācija, par kontrolētu lata devalvāciju nevēlas ne dzirdēt, jo ir zvērināti cilvēknīdēji, kas ar patiku vēro pensiju un algu samazināšanu un pieaugošo bezdarbu.
Taču - diez vai kāds no devalvācijas popularizētājiem pats tic, ka Latvijā ir iespējama kontrolēta devalvācija? Nav jābūt nekādam viedajam, lai saprastu, ka lata svārstību koridora paplašināšana izraisīs tādu paniku iedzīvotāju vidū, ka Stockmann Trakās dienas vai Selver veikalu izpirkšanas drudzis jau šķitīs vientulīga pastaiga naksnīgā mežā. Pietiek taču tikai ar vienu īsziņu vai kaut kur klīstošu nostāstu par paziņas drauga bijušā kursabiedra sievu, kuras draudzene strādā Latvijas Bankā un skaidri zina, ka nākamnedēļ..., lai valūtas maiņas punktos aptrūktos eiro.
Svārstību koridora paplašināšanas gadījumā iedzīvotāji vispirms gāzīsies uz bankām, lai izņemtu noguldījumus latos, strauja noguldījumu aizplūšana var padarīt kādu no bankām par stabilizējamu, kam tiks izmantoti starptautiskā aizdevuma līdzekļi. Energoresursi sadārdzināsies, tam sekos komunālo maksājumu, pārtikas un nepārtikas preču cenu kāpums. Deflācijas jeb cenu samazināšanās tendenci atkal nomainīs inflācija, taču atšķirībā no 2005. vai 2006. gada nav nekāda pamata cerēt, ka algas augs straujāk nekā cenas. Arī inflācijas radīto pensijas pirktspējas kritumu neviens vairs nekompensēs, jo pensiju indeksācija nākamgad vispār nav paredzēta.
Tiem vairāk nekā 80% kredītņēmēju, kuriem eiro izsniegto kredītu atlikums ir ap 12 miljardiem latu, kredītmaksājumi krietni sadārdzināsies. Liela daļa no tiem, kas šobrīd kaut ar grūtībām, bet vēl spēj samaksāt savus ikmēneša maksājumus, vairs nespēs tos segt.
Pieaugtu arī Latvijas valdības maksājumi par Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) aizdevumu - arī šie kredīti taču ir saņemti un ir jāatmaksā ārvalstu valūtās, bet Valsts kases ieņēmumi taču ir latos. Paplašinot lata svārstību koridoru, Latvija arī nebūs izpildījusi aizdevējiem dotos solījumus, jo ar EK un SVF parakstītajos dokumentos ir skaidri uz gaiši ierakstīts, ka lata kursa svārstību koridors ir jāsaglabā šaurs, nevis jāpaplašina līdz maksimāli pieļaujamai robežai.
Devalvācijas aizstāvji kā galveno trumpi gan treknajos gados, kad tekošā konta deficīts auga griezdamies, gan tagad min to, ka tas palīdzēšot eksportam. Noteikti ne, jo pirmām kārtām mūsu lielāko eksporta partnervalstu saraksta augšgalā vēl joprojām ir Lietuva un Igaunija, kuru amatpersonas plāno nopietnu budžeta izdevumu samazināšanu, kas mazinās iekšējo patēriņu. Arī citur Eiropā, kas ir galvenais Latvijas eksporta tirgus, pagaidām vērojamas vien pirmās stabilizācijas pazīmes, nevis ekonomiskā izaugsme, kas dotu pamatu domāt, ka pieprasījums pēc mūsu precēm strauji augs.
Patiesais kontrolētās devalvācijas atbalstītāju mērķis drīzāk ir pašu spekulatīvās intereses, bet par tās ietekmi uz iedzīvotājiem viņiem ir nospļauties.