Taču tas gan no Valsts ieņēmuma dienesta (VID), gan Veselības inspekcijas (VI) viedokļa nav atbalstāms. Turklāt šie pakalpojumi ir saistīti ar paaugstinātu infekcijas slimību izplatīšanas risku. Tāpēc plānots noteikt, ka skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzējiem, sākot saimniecisko darbību, būs par to jāpaziņo VI.
Rūta par papildu piepelnīšanās veidu sākusi domāt vēl studējot. Tajā brīdī pilsētā darbu atrast bijis grūti, bet nagu kopšana interesējusi. Izieti speciāli kursi, nopirkti materiāli, un meitene savā guļamistabā iekārtojusi nelielu vietiņu, kurā pieņemt klientus. Savukārt bizness pleties caur paziņām, kuras ieteikušas Rūtas pakalpojumus citām. Katru nedēļu nākuši aptuveni četri pastāvīgie klienti. Ar to pieticis, lai ieguldītais darbs un iegādātie materiāli atmaksātos. Meitene atzīst, ka, protams, vēlējās atvērt savu salonu vai vismaz oficiāli reģistrēt savu saimniecisko darbību, taču trūcis līdzekļu un zināšanu. Rūta stāsta, ka, pirmkārt, tā būtu kaudze papīru, ar ko noņemties, un viņai šādu zināšanu nav. Tāpēc būtu jānolīgst šīm darbam atsevišķs cilvēks. Otrkārt, dzīvoklī nav iespējams nodrošināt visām higiēnas prasībām atbilstošu vidi. Līdz ar to tāpat būtu nepieciešama atsevišķa telpa. Treškārt, nāktos maksāt nodokļus, taču ieņēmumi ir tik mazi, ka tas nebūtu izdevīgi. Meitene gan nezina, kādas soda sankcijas būtu, ja ierastos kāda pārbaude. Arī šobrīd Anglijā ik pa laikam pie viņas nāk klienti, bet oficiāli savu darbību reģistrējusi viņa nav.
Papildus tam, ka Rūtai bija jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējai, plānots, ka no nākamā gada viņai būtu par savas darbības sākšanu jāpaziņo arī VI. Kā Dienai skaidro VI Sabiedrības veselības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece, mērķis ir šos pakalpojumu sniedzējus apkopot vienā reģistrā, savukārt tas ļautu pilnveidot higiēnas prasību ievērošanas uzraudzību. Patlaban nav nevienas vietas, kur VI varētu redzēt apkopotu informāciju, līdz ar to inspekcija, dodoties arī plānotās pārbaudēs, pakalpojumu sniedzējus atrod caur dažādām mājaslapām vai tīri fiziski uz ielas ievēro, ka parādījusies kāda jauna izkārtne, kas liecina par salona esamību. Šobrīd pakalpojuma sniedzējam atliek piereģistrēties VID, un, ja atrastajām telpām nevajag pārbūvi vai nav jāmaina to funkcijas, nevienam nav jādodas pat uz būvvaldi. Šāda obligāta paziņošanas sistēma arī disciplinētu pakalpojumu sniedzējus stingrāk ievērot higiēnas prasības.
Patlaban plāns gan ir izstrādes stadijā - skaidrs vēl nav konkrēts mehānisms. Meklēti tiek arī varianti, kā šo sistēmu sasaistīt ar reģistrēšanos VID. Turklāt nav arī zināms, kāds būtu soda mehānisms neziņošanas gadījumā, atzīmē S. Muceniece.
Skaistumkopšanas jomai nesen pievērsās arī VID, martā aicinot skaistumkopšanas nozarē strādājošos turpmāko divu mēnešu laikā novērst pārkāpumus saimnieciskajā darbībā, pretējā gadījumā solot sākt vērienīgus preventīvos un represīvos pasākumus. Lai gan noteiktais termiņš ir beidzies, šobrīd VID par konkrētiem rezultātiem runāt vēl nevar. VID pārstāve Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa Dienai vien sacīja, ka pirmie rezultāti ir pozitīvi, bet nopietnu analīzi un secinājumus varēs izdarīt ne agrāk kā pēc diviem mēnešiem.