Kā pārliecinājāmies, nekas briesmīgs nenotika, tomēr minētie riski bija bremzējošs faktors nopietnu uzņēmējdarbības lēmumu pieņemšanai.
Šobrīd pēc būtības nekas nav mainījies un ģeopolitiskie draudi vēl aizvien ir aktuāli. Taču bažas vairs netiek uztvertas tik asi, varētu teikt, ka ar tām aprasts. Visapdomīgākie un tālredzīgie uzņēmēji lieliski saprot, ka turpmāk «sēdēt uz naudas» vairs nedrīkst, ir jāattīstās, jānoceļ no plauktiem uz laiku atliktie plāni, it īpaši tādēļ, ka depozītu likmes stabili saglabājas zemos līmeņos. Rezultātā saskatāma kustība jaunu projektu attīstīšanas virzienā. Tā sākās jau pērn, un šogad turpināsies vēl aktīvāk.
Pašlaik starptautiskajā tirdzniecībā notiek ļoti pozitīvas pārmaiņas un īpaši aktuāla ir tirdzniecības finansēšana. Veiksmīgākās un profesionāli pārvaldītās Austrumeiropas un NVS reģiona tirdzniecības kompānijas iziet ārpus pašmāju tirgiem un kļūst par reģionāliem un pasaules līmeņa spēlētājiem, šajā situācijā nopelnot uz vislabākās pirkšanas un pārdošanas cenu attiecības rēķina. Daudzi no šiem starptautiskajiem tirgotājiem par bāzi izvēlas Latviju. Pašlaik atrodamies tikai šī pozitīvā procesa sākumposmā.
Lai gan Latvija, pateicoties savam izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim, ostām un labajai tranzīta infrastruktūrai, arī iepriekš bijusi pievilcīga starptautiskajai tirdzniecībai, tagad šīs priekšrocības papildina arī draudzīga nodokļu politika. Kā zināms, kopš šā gada sākuma Latvijā stājies spēkā starptautisko holdingu reģistrēšanai un darbībai labvēlīgs režīms, kas, saskaņā ar prognozēm, laika gaitā var ierindot Latviju vienā līmenī ar tādām globālajām biznesam draudzīgajām valstīm kā, piemēram, Nīderlande vai Kipra.
Darījumu aktivitātes pieaugumu apliecina arī oficiālās statistikas dati par ostu darbu. Pērn kravu apgrozījums Rīgas un Ventspils ostās palielinājies par 6-7%, bet Liepājas ostā - pat par vairāk nekā 50%. Pa Latvijas dzelzceļu gada laikā tika pārvadāti vairāk nekā 60 miljoni tonnu kravas.
Ja runājam par kreditēšanu ilgākā laika posmā, tad vienmēr ir pieprasījums pēc finansējuma tādās klasiskās nozarēs kā nekustamā īpašuma projektu attīstīšana, komerciālā nekustamā īpašuma pārvaldīšana, tirdzniecības un biroju centru celtniecība - neatkarīgi no tā, vai tā būtu Baltija, Eiropa vai Krievija.
Latvijas nekustamā īpašuma tirgus kļuvis īpaši pievilcīgs Krievijas iedzīvotājiem. Dzīvokļa kvadrātmetrs labā mājā Rīgas centrā maksā apmēram tikpat, cik hruščovkā Krievijas pilsētā Balašihā. Bez šaubām, daudziem rodas vēlme pārcelt uz Latviju arī daļu sava biznesa - sākot ar restorāniem un līdz pat tranzītam. Būtisks arguments par labu uzņēmējdarbības attīstīšanai Latvijā ir iespēja saņemt ES fondu līdzekļus. Šāda iespēja NVS uzņēmējiem ir absolūti nepieejama viņu dzimtenē.
*Rietumu Bankas valdes loceklis