Atvilkuši lauvas tiesu
12. februārī Minskā noslēgtā un kopš 15. februāra spēkā esošā vienošanās paredzēja, ka līdz marta sākumam karojošām pusēm no frontes līnijas jāatvelk artilērija un raķešu palaišanas sistēmas, tomēr no konflikta zonas regulāri pienāk informācija, ka tas netiek darīts. Arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, kas novēro pamiera nosacījumu ievērošanu, nevar apstiprināt artilērijas atvilkšanu, jo tās novērotājiem ir liegta pieeja vietām, uz kurām smagie ieroči esot atvilkti.
Ukrainas prezidents P. Porošenko pirmdienas vakarā apstiprināja, ka abas karojošās puses pildot šo nosacījumu. «Ir vai nav pamiera - tas ir atkarīgs no tā, kā uz to skatās. Mēs varam teikt, ka esam spējuši apturēt agresora uzbrukumus,» politiķis sacīja intervijā televīzijai. «Ukraina ir atvilkusi lauvas tiesu savu raķešu un smagās artilērijas sistēmas. Arī Krievijas atbalstītie kaujinieki ir atvilkuši nozīmīgu daudzumu.»
Ukrainas militārā vadība otrdien paziņoja, ka promaskaviskie spēki pamiera aizsegā koncentrējot smagos ieročus Doņeckas apkaimē, raksta Reuters. Kijeva uzskata, ka separātisti tikai pārgrupē spēkus un atjauno bruņojumu, lai drīzumā sāktu jaunu ofensīvu. Arī rietumvalstu militāristi brīdinājuši, ka promaskaviskie spēki var mēģināt pārņemt Mariupoles pilsētu, lai izveidotu sauszemes koridoru uz Krievijas anektēto Krimas pussalu.
Pēdējās dienās vairākkārt esot apšaudītas Ukrainas karavīru pozīcijas pie Širokines ciemata, kas atrodas tikai desmit kilometru no Mariupoles. Maskavas atbalstīto separātistu pašpasludinātās Doņeckas «tautas republikas» vadība apgalvo, ka tās kaujinieki nav iesaistīti uzbrukumos.
Krievija šķeļ Rietumus
ES Padomes prezidents Do-nalds Tusks, kurš šonedēļ Vašingtonā tikās ar ASV prezidentu Baraku Obamu, intervijā laikrakstam The New York Times sacīja, ka Austr-umukrainā karojošie promaskaviskie spēki vairāk nekā tūkstoš reižu ir pārkāpuši Minskas vienošanos. «Krievija vēlas atjaunot pilnīgu kontroli pār Ukrainu,» sacīja politiķis.
Vizītes laikā D. Tusks veltīja bargus vārdus Krievijai. «Mūsu ienaidnieki, kuri pret mums izmanto propagandu, veic vardarbīgus uzbrukumus un pārkāpj mūsu kaimiņu suverenitāti. Viņi vēlas vājināt Rietumu pasaules politiskās apņemšanās,» ES līderi citē Euobserver.com. «Mēs skaidri redzam, ka cenšas mūs šķelt - gan Eiropas iekšienē, gan Eiropu un ASV.»
Tomēr, viņaprāt, būs «neiespējami» panākt ES dalībvalstu vienprātību par papildu sankcijām pret Krieviju. «Atsevišķi politiķi Eiropā ir gatavi ticēt, ka ir iespējama Krievijas prezidenta Vladimira Putina labā griba. Esmu daudz skeptiskāks,» sacīja D. Tusks.
Mediji vēsta, ka Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadība trešdien varētu apstiprināt jaunu palīdzības programmu Ukrainas ekonomikas stabilizēšanai. SVF un Ukrainas valdība pagājušajā nedēļā noslēdza iepriekšēju vienošanos par 17,5 miljardus dolāru (16,2 miljardi eiro) vērtu palīdzības plānu. Ukraina runās arī ar citiem aizdevējiem.