Propagandas pārraides
Spriedze uz robežas, kas ir viena no visvairāk nocietinātajām pasaulē, pieauga pēc tam, kad 4. augustā mīnu sprādzienos Korejas demilitarizētajā zonā smagus ievainojumus guva divi dienvidkorejiešu karavīri. Dienvidkoreja mīnu izvietošanā vainoja Ziemeļkoreju, kas to noraidīja.
Pēc dažām dienām Dienvidkoreja no skaļruņiem, kas izvietoti gar aptuveni 250 kilometru garo robežu, sāka atskaņot ziņas, laika prognozi un dienvidkorejiešu popmūziku, atdzīvinot abu pušu agrāk regulāri piekopto praksi, pār robežu pārraidīt pretinieku nomelnojošu propagandu, par kuras izbeigšanu Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja vienojās 2004. gadā.
Situācija vēl vairāk saasinājās pagājušajā ceturtdienā, kad ziemeļkorejieši raidīja vairākus šāvienus Dienvidkorejas virzienā, uz ko dienvidkorejieši atbildēja ar intensīvu artilērijas apšaudi. Arī šajā gadījumā Ziemeļkoreja sākotnēji noliedza, ka pirmā ir atklājusi uguni pret Dienvidkoreju.
Phenjana pieprasīja Seulai līdz sestdienas pēcpusdienai pārtraukt propagandas pārraides, pretēja gadījumā solot spert militārus soļus. Tomēr tajā pašā dienā valstis vienojās par krīzes sarunām, kurās piedalītos Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas aizsardzības resoru vadītāji. Neraugoties uz to, piektdien Ziemeļkorejas autoritārais vadonis Kims Čen Uns pavēlēja nosūtīt papildu karavīrus pie robežas, kur jau atrodas aptuveni pusmiljons karavīru.
Sarunas, kurās piedalījās Dienvidkorejas aizsardzības ministrs Kims Kvan Džins un Kima Čen Una padomnieks nacionālās aizsardzības jautājumos Ziemeļkorejas armijas vicemaršals Hvans Pjon So, sākās sestdien Phanmundžomas ciematā, kas atrodas demilitarizētajā zonā. Pirmajā dienā sarunas ilga desmit stundu un atsākās svētdienas pēcpusdienā. Pirmdien sarunas turpinājās visas dienas garumā un noslēdzās pulksten vienos naktī uz otrdienu, vēsta The Christian Science Monitor.
Zinātāji apgalvo, ka tās bija garākās sarunas, kādas jebkad notikušas starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju. Tās bija augstākā līmeņa sarunas starp naidīgajām kaimiņvalstīm kopš 2007. gada, kad Phenjanā tikās toreizējais Ziemeļkorejas līderis Kims Čen Irs un Dienvidkorejas prezidents No Mu Hjons.
Paver iespēju ceļu
Sarunas noslēdzās, Phenjanai un Seulai panākot solījumus izpildīt abpusēji izvirzītās prasības. Ziemeļkoreja paudusi «nožēlu» par dienvidkorejiešu karavīru sakropļošanu mīnu sprādzienos demilitarizētajā zonā, bet joprojām neuzņēmās atbildību par mīnu izvietošanu. Tas gan netraucēja Dienvidkorejas delegācijai paziņot, ka ziemeļkorejieši ir atvainojušies par mīnu izvietošanu.
Ziemeļkorejas puse arī piekrita atcelt «daļēji» izsludināto karastāvokli un atvilkt no robežas papildu mobilizētos karavīrus un artilēriju. Otrdien savās bāzēs sākušas atgriezties piecdesmit ziemeļkorejiešu zemūdenes, kuru kustība tika novērota pagājušajā nedēļas nogalē, atsaucoties uz avotiem Dienvidkorejas bruņotajos spēkos, vēsta avīze Chosun Ilbo.
Seula apsolīja Phenjanai, ka pārtrauks propagandas pārraidīšanu no skaļruņiem pie robežas. Abas puses vienojušās tikties septembrī, lai pārrunātu iespēju noorganizēt kārtējo Korejas kara laikā šķirto ģimenes locekļu atkalsatikšanos. Dienvidkorejas prezidente Parka Gun Heja paudusi cerību, ka šonedēļ panāktā vienošanās kalpos par pamatu, lai risinātu arī citus divpusējos jautājumus.
Viņai piekrīt Seulas Jonsa universitātes asociētais profesors Džons Delurijs. «Būs ļoti svarīgi saglabāt šo kontaktu, lai no jauna veidotu attiecības. To noteikti nebūs viegli izdarīt, bet tas ir pagrieziena punkts, kas paver iespēju ceļu,» viņš sacīja ziņu aģentūrai Reuters.
Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas vienošanos apsveikušas Apvienotās Nācijas un Savienotās Valstis. «Mēs vērtēsim Ziemeļkoreju pēc tās darbiem,» paziņojis ASV Valsts departaments. Ziemeļkoreja ir pakļauta ANO un ASV ekonomiskajām sankcijām, jo Phenjana atkārtoti ir veikusi kodoltestus un ballistisko raķešu izmēģinājumus. Ziemeļkoreja sankcijas uzskata par uzbrukumu tās tiesībām aizsargāties.