Laika ziņas
Šodien
Migla

Sezonalitātes lielais izaicinājums nomaļajām viesnīcām

Par Pasaules Bankas izteikto priekšlikumu viesnīcu pakalpojumiem piemērot pilnu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi - 21% (pašlaik ir 12%), Dienas aptaujāto viesu namu un nelielu viesnīcu, kas atrodas ārpus Rīgas, pārstāvji pauda, ka tas noteikti negatīvi ietekmētu biznesu un, iespējams, pakalpojumiem nāktos celt cenas.

Taču teju visi aptaujātie arī atzina, ka pilnas PVN likmes piemērošana neesot uzņēmuma dzīvības un nāves jautājums, ja PVN likme tiktu paaugstināta, grūtāk būtu, taču biznesa izdzīvošanu tas neapdraudētu. Lielā mērā biznesa stabilitāte iespējama, pateicoties uzņēmējdarbības risku diversifikācijai, proti, vairums viesu namu piedāvā arī restorānu pakalpojumus, kas vismaz netālu no Rīgas ir mazāk sezonāli, jo arī ziemās nedēļas nogalē cilvēki mēdz izbraukt pastaigāties ārpus galvaspilsētas un ieturēt maltīti. Jāteic, ka šādos viesu namos ieņēmumi no restorāna dominē pār ieņēmumiem no naktsmītnes pakalpojumiem. Turklāt viesu nami un nelielas viesnīcas papildu ieņēmumus cenšas gūt, ierīkojot konferenču un semināru telpas.

Restorāns dominē

Viesnīcu un viesu namu pārstāvji uzsver divas šim biznesam raksturīgas iezīmes - sezonalitāti un starpniekus. Par pirmo jāteic, ka viesnīcām un viesu namiem vislabāk klājas vasarās, bet vēlie rudeņi un ziemas ir diezgan patukšas. Tiesa, jo tuvāk Rīgai viesnīca vai viesu nams atrodas, jo vairāk viesu arī nesezonā, savukārt laukos viesu namu noslodze ziemās mēdz nokrist līdz pat 10%. Runājot par starpniekiem, lai naktsmītne spētu sevi reklamēt un būtu tūristu apmeklētajos saitos, piemēram, Booking.com, ir jāmaksā starpniecības maksa. Tātad daļa naudas no maksas par numuriņa izīrēšanu aiziet šiem starpniekiem. Ja palielina PVN, naudas summa vēl samazinās.

Viesnīcas un restorāna Aparjods īpašnieks Edmunds Siksne teic: «Protams, PVN likmes paaugstināšanu mēs justu, taču būtu pārspīlēti teikts, ka tas apdraudētu Aparjoda pastāvēšanu. Mēs šogad svinam savu 25 gadu jubileju, un piedzīvots ir daudz kas. Jāsaka, pēdējos trīs gadus apgrozījums ir stabils, mēs strādājam ar peļņu, un var teikt, ka esam sasnieguši pirmskrīzes līmeni.»

E. Siksne vaļsirdīgi atzīst, ka Aparjoda izaugsmei daudz palīdz ideālā atrašanās vieta - tūristu iecienītā Sigulda. «Šādu biznesu es nebūtu varējis attīstīt ne Limbažos, ne Tukumā, jo Sigulda ir rīdzinieku iecienīta atpūtas vieta un arī ārvalstu tūristi, ja tiek vesti ārpus Rīgas, parasti tiek atvesti tieši uz Siguldu. Pie mums tūristi tiek vesti pat ar autobusiem - gan paēst pusdienas, gan arī nakšņot. Īpaši pievilcīgi mēs esam tām tūristu grupām, kas apceļo Baltiju un no Viļņas caur Rīgu dodas uz Tallinu,» stāsta E. Siksne. Vienīgais klientu segments, kas kopš krīzes laikiem gājis mazumā un arī pašlaik nepieaug, ir valsts pārvaldes iestāžu pārstāvji. Kādreiz, tā dēvētajos treknajos gados, dažādas ministrijas un valsts aģentūras ar saviem darbiniekiem labprāt ieradās Aparjodā, kur atrodas arī semināru un konferenču zāles, tagad klientu no valsts pārvaldes sektora tikpat kā nav.

Lielākos ienākumus Aparjodā ienes restorāns, nevis viesnīca, jo restorāns ir arī mazāk atkarīgs no sezonalitātes. «Mums ir savi pastāvīgie klienti, kas brauc pusdienot vai vakariņot. Jāteic, ka arī gandrīz katram no mūsu piedāvātajiem ēdieniem ir savs cienītāju loks - daži brauc ēst mūsu rupjmaizes kārtojumu, citi - lasi krējuma mērcē. Tāpēc mēs savu ēdienkarti nemaz tā nemainām, lai cilvēkam atbraucot nav vilšanās, ka izņemts viņa mīļākais ēdiens. Tieši tā iemesla dēļ mēs savu restorānu nelabprāt (jāteic, ļoti minimāli) izīrējam slēgtiem pasākumiem - kāzām, jubilejām, korporatīvajiem pasākumiem, jo mana pārliecība ir, ka restorānam jābūt atvērtam viesiem. Citādi cilvēki, piemēram, no Rīgas atbrauc paēst un vienu reizi konstatē, ka restorāns slēgts, otru reizi un trešo reizi jau vairs nebrauks,» biznesa nianses raksturo E. Siksne. Viņš arī bilst, ka sezonu noteikti pagarina tas, ka Siguldā liels viesu pieplūdums ir rudeņos uz izslavētā zelta rudens vērošanu.

Taujāts par darbaspēka pieejamību, Aparjoda īpašnieks teic, ka viņam tā neesot problēma, jo teju visi darbinieki gan restorānā, gan viesnīcā strādā vismaz desmit gadu, daži vēl ilgāk. Pēdējā laikā jauni darbinieki klāt tikpat kā nav nākuši un nav arī vakanču, kuras būtu jāaizpilda.

Jāpiesaista ārvalstu tūristi

To, ka biznesu ietekmē sezonalitāte, kā arī starpnieku pieprasītās maksas par viesnīcas ievietošanu savā portālā, apstiprina arī tikai pērn oktobrī darbu sākušajā viesnīcā, restorānā un alus darītavā Zoltners Tērvetes novadā. Zoltnera vadītāja Linda Piļka par Pasaules Bankas ieteikumu viesnīcu pakalpojumiem piemērot pilnu PVN likmi teic, ka tas būtu sāpīgi, taču biznesu nesagrautu.

Tajā pašā laikā viņa nenoliedz, ka, pieaugot PVN likmei, pieaugtu arī naktsmītņu cenas. «Jāteic, ka šī vasara mums viesu apmeklējuma ziņā ir izdevusies, apmeklētāju ir pietiekami daudz. Galvenā klientu daļa noteikti ir Latvijas iedzīvotāji - gan no Rīgas, gan Dobeles un Jelgavas. Mūsu viesnīcas dāvanu kartes var atrast arī dažādos kuponu portālos, un esam ievērojuši, ka daudzi mūsu viesi, kas paliek pie mums pa nakti, izmanto tieši dāvinātas dāvanu kartes. Pašlaik mūsu galvenais izaicinājums ir ārzemju tūristu piesaistīšana. Mēs piedāvājam arī semināru un konferenču telpas. Priecē tas, ka mums jau ir pāris rezervāciju ziemas sezonai. Lai gan mūsu biznesam vēl nav gads, jūtam, ka ejam pareizajā virzienā un vismaz pašlaik mums tiešām klājas labi,» stāsta L. Piļka.

Sezonalitātes izaicinājums

Viesnīcas Roja īpašniece Zane Vaivode par PVN likmes paaugstināšanu teic, ka Latvijas piemērotā likme - 12%, nebūt nav pati zemākā Eiropas Savienībā, jo daudzās valstīs tā ir 8% vai 10%. Turklāt daudzās valstīs pārtikai, kas ir būtiska viesmīlības biznesa izdevumu sastāvdaļa, ir piemērota zemāka PVN likme nekā Latvijā. «Ja vēlas celt PVN likmes viesmīlības pakalpojumiem, tad būtu jāsāk ar to, ka tās novienādo visā Eiropas Savienībā. Pašlaik tas ir tik dīvains priekšlikums, nesaprotu, kāpēc tāds vispār izskanējis,» pauž Z. Vaivode un piebilst, ka nodokļu celšana paaugstinātu arī pakalpojumu cenas, kas savukārt varētu mazināt konkurētspēju, salīdzinot ar kaimiņvalstīm.

Viņa arī teic, ka Pierīgas un Siguldas viesmīlības pakalpojumu sniedzēji pat īsti nesaprot, ko nozīmē sezonalitāte. «Tādā piejūras vietā kā Roja, kur dzīve lielā mērā noris tikai vasarā, sezonalitāte nozīmē, ka mūsu viesu nama noslodze no 90% vasarā nokrīt uz 10% ziemā. Vasarā darba ir pārpārēm, bet ziemas mēneši patiešām ir tukši. Jāteic, ka man bija Valsts ieņēmumu dienesta pārbaude, tiku izsaukta uz Kuldīgu, kur man jautāja, kāpēc rudens un ziemas mēnešos mēs nestrādājam tādos darba laikos, kādi norādīti. Uz manu neizpratnes pilno jautājumu, kāpēc tāds secinājums, atbilde bija: «Jums nav apgrozījuma!» Tad iejaucās inspektores, kuras bija pārbaudē rudenī darba dienā, un teica, ka pašas piedzīvojušas - līdz pulksten pieciem pie mums nav bijis neviena apmeklētāja,» stāsta Z. Vaivode un retoriski jautā: «Nu, sakiet, kurš nāks uz mūsu viesnīcu vai restorānu novembra vai decembra trešdienā pa dienu?»

Darbaspēka problēmas

Z. Vaivode gan atzīst, ka pavisam nedaudz nesezonā var nopelnīt nedēļas nogalē, taču tas ir tikai simboliski. «Sezonalitāte rada problēmu ar darbaspēku, jo vasarā pie mums var tiešām labi nopelnīt, taču nesezonā daļu darbinieku mēs vispār nevaram noslogot, daļai varam piedāvāt daudz zemāku algu nekā vasarā. Tad nu šie cilvēki meklē kādu labāku darba vietu. Tas, ka mēs pilna laika darbu ar labu samaksu varam piedāvāt tikai vasarā un vēl septembrī, noteikti atstāj ietekmi uz mūsu pakalpojumu kvalitāti. Taču pašlaik tas ir apburtais loks,» bilst Z. Vaivode.

Viņa arī teic, ka sezonalitātes dēļ, kad salīdzinoši daudzus mēnešus zaudējumi ir lielāki par ieņēmumiem, grūti bankā saņemt kredītu biznesa attīstībai. Tomēr Vaivodu ģimene sekmīgi piesaistījusi Eiropas Savienības struktūrfondu naudu, kas izlietota gan nekustamā īpašuma labiekārtošanai, gan pasākumam Mielasts zvejnieku sētā, kas domāts gan tūristu grupām, gan individuālajiem apmeklētājiem. «Mēs piedāvājam gan izbraukumus jūrā ar zvejnieku laivām, gan uz ugunskura gatavotu zivju mielastu, gan izklaidējošo programmu zvejnieku sievu vadībā. Mums ir izdevies piesaistīt arī ārzemju tūristus. Visbiežākais sastopamais ārvalstu viesis, bez kura vasarā Rojas viesnīcā nepaiet ne diena, ir vācu tūrists ar velosipēdu, kurš apceļo Baltijas jūras piekrasti. Interesanti ir tas, ka tieši uz šo vāciešu rēķina mums pagarinās sezona, jo viņi atšķirībā no Latvijas iedzīvotājiem pa piekrasti ceļo arī rudenī,» stāsta Z. Vaivode.

Tomēr, neraugoties uz visām grūtībām, viesnīca Roja pastāv jau no 1995. gada. Taujāta, kā izdevies tik ilgi noturēties, saimniece stāsta, ka tas vairs nav tikai bizness, bet jau ir kļuvis par dzīvesveidu, kurā turklāt iesaistīta visa ģimene. «Pašlaik arī strādāju pie kāda Eiropas Savienības projekta, kas palīdzētu izdzīvot nesezonā. Tuvāk vēl par to nevēlos runāt, taču mērķis ir panākt, lai viesnīcas un restorāna noslodze nesezonā noslīd tikai uz 25%, nevis 10% kā pašlaik,» bilst Z. Vaivode.

Līdzīgas sezonalitātes problēmas ir arī viesu namam Rāznas pērle Rēzeknes novadā. Tā īpašnieks Arturs Šķesters teic, ka sezona esot ļoti īsa - no Jāņiem līdz katoļu lielākajiem svētkiem Jaunavas Marijas Debesīs braukšanas dienai Aglonā 15. augustā. Tomēr Rāznas pērlē apmeklētāji pārsvarā ir Latvijas iedzīvotāji, reizēm iebrauc arī viesi no Krievijas. «Rāznas pērlē saimnieko tikai mūsu ģimene, nav neviena algota darbinieka. Pagaidām paši tiekam galā, turklāt mēs ar saviem ieņēmumiem algotu darbaspēku nemaz nevaram atļauties,» stāsta A. Šķesters. Viņš arī teic, ka ģimenes locekļi ziemā strādā algotu darbu citur, jo Rāznas pērles vasaras ienākumi nav tik lieli, lai no tiem varētu izdzīvot visu ziemu.

Jāpiebilst, ka Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis norāda, ka jautājuma par PVN likmes paaugstināšanu neesot aktuālajā dienaskārtībā, jo norit darbs pie vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes, un, kamēr tas nebūs pabeigts, tikmēr neesot domāts par kāda nodokļa paaugstināšanu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Nodokļa likme

PVN likmes viesnīcām Eiropas Savienības dalībvalstīs
Latvija - 12%, Lietuva - 9%, Igaunija - 9%
Austrija - 10%, Beļģija - 6%, Bulgārija - 9%, Čehija - 15%, Dānija - 25%, Francija - 10%, Grieķija - 13%, Horvātija - 13%, Itālija - 10%, Īrija - 9%, Kipra - 9%, Lielbritānija - 20%, Luksemburga - 3%, Malta - 7%, Nīderlande - 6%, Polija - 8%, Portugāle - 6%, Rumānija - 9%, Slovēnija - 9,5%, Slovākija - 20%, Somija - 10%, Spānija - 10%, Ungārija - 18%, Vācija - 7%, Zviedrija - 12%.
Avots: Eiropas Komisija

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Apziņa nekad nemirst

Dvēseles pārdzimšana galu galā varētu būt realitāte, nevis tikai reliģiju propagandēts mīts cilvēku mierināšanai.








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?