Tikko orķestra galvenā diriģenta Karela Marka Šišona vadībā emocionāli patiesi un kaismīgi atskaņoto Sergeja Prokofjeva baleta Romeo un Džuljeta svītas fragmentu iespaidā klausītāji burtiski nelaida orķestri prom, un nācās vēlreiz un ar vēl lielāku azartu, teju jau neiespējami straujā tempā nospēlēt Merkucio elpu aizraujošo skrējienu līdz savai traģiskajai nāvei. Vēl - arī apbalvot publiku ar kontemplatīvo, rimti meditatīvas dabas ainavas plašuma piepildīto britu klasiķa Edvarda Elgara 9. variāciju Nimrod no vērienīgā Variāciju Enigma cikla. Bija ko vērts dzirdēt, kā diriģents un orķestris izaudzēja tās plūdumu, cik līdzsvaroti skanēja kantilēna un cik kupli un bagātīgi, piesātināti un izlīdzināti skanēja orķestra koptonis.
Interpretācijas pērle izrādījās arī Vīnes klasiķa L. van Bēthovena uvertīras Egmonts lasījums pašā koncerta sākumā. Tā izskanēja perfekti, precīzi, caurredzami un vienlaikus - emocionāli nepastarpināti un dziļi, atrodot opusam īsto muzikālo intonāciju. K. M. Šišonam izdevies LNSO skanējumā apvienot krievu skolas «dvēseles stīgas» ar eiropeisko sabalansētību, frāzējuma precizitāti, orķestra grupu «caurredzamību»! Orķestris bija šī koncerta zvaigzne līdzās slavenajam solistam - Gajam Braunšteinam, kurš valdzināja ar izsmalcināti temperamentīgu, romantiski gaisīgu un atraisītu Fēliksa Mendelszona vijoļkoncerta atskaņojumu uz itāļu meistara Frančesko Rudžēri 1679. gadā darinātās vijoles. Atdevē nejuta rutīnu, lai gan Braunšteins šo vijoļkoncertu esot atskaņojis jau teju 300 reižu. Solo piedevā - F. Kreislera Rečitatīvā un Skerco - apbūra gan virtuozie štrihi, gan humors, gaumīgi parodējot pazīstamu vijoļmūziku, piemēram, visslavenāko Paganīni Kaprīzi.
Orķestra sezonas darba rezultāti ir ļoti iepriecinoši: tas sniedzis 56 koncertus, kuros vidēji bija pārdoti 83% vietu. Atrisināta arī neziņa par orķestra turpmāko vadību: pēc orķestra mūziķu balsojuma Kultūras ministrija atļāva vēl uz trim gadiem pagarināt līgumu ar līdzšinējo LNSO galveno diriģentu un māksliniecisko vadītāju Karelu Marku Šišonu, kā arī ar orķestra direktori Ilzi Paideri-Staķi. Daudz slavēts arī orķestra līmenis - katra mūziķa sniegums un orķestra ansambļa augstā kvalitāte un atdeve. Taču mūziķu algas joprojām ir samazinātas gandrīz uz pusi, un daļa instrumentu ir kritiski nolietojušies. Kauns pat runāt par to, ka Lielajā ģildē uz visu orķestri ir tikai divas mazītiņas vienvietīgas tualetes, nav pārģērbšanās telpu un lifta mūzikas instrumentiem. «Es apbrīnoju, ka, par spīti niecīgajām algām, LNSO mūziķi paliek un strādā visaugstākajā kvalitātē, it kā krīzes nemaz nebūtu. Es dziļi paklanos viņu priekšā,» saka K. M. Šišons.
Berlīnes filharmonijas orķestra koncertmeistars Gajs Braunšteins bez aplinkiem pauda, ka viņam no brīnumiem par LNSO augsto kvalitāti mute esot palikusi vaļā, tiklīdz pirmoreiz izdzirdējis tā stīgu grupu un pirmo flautu. Viņa vērtējumā LNSO ir viens no labākajiem orķestriem, ar kuriem viņš sadarbojies. Bet visvairāk viesis brīnījās, ka tik izcils orķestris ir nostādīts krīzes situācijā. Viņaprāt, tāda izturēšanās pret tik labu orķestri «ir noziegums pret mūzikas pasauli. Būtu jārod līdzekļi, lai LNSO varētu koncertēt Parīzē, Londonā, Vīnē, Ņujorkā un Čikāgā, apliecinot Latvijas mūzikas augsto kvalitāti».
Taču skarbā realitāte ir tāda, ka pērn LNSO nācies pašam nopelnīt ne tikai mākslinieciskajai darbībai, bet pat komunālajiem maksājumiem... Jautāta, cik liels gada finansējuma palielinājums būtu nepieciešams, lai mūziķi to sajustu, orķestra direktore kautrīgi nosauca 50 000 latu. Tas ir desmitreiz mazāk par dotācijas palielinājuma minimumu, no kāda neatkāpjas mūsu Nacionālās operas direktors.
Neziņa par orķestra turpmāko finansējumu ir iemesls, kāpēc nākamā koncertsezona saplānota tikai līdz 2012. gada beigām. Tikko nodrukātais nākamās sezonas buklets beidzas ar diviem LNSO un mūsu pasaulslavenās dziedātājas Elīnas Garančas galā koncertiem, kurus Šišons diriģēs 28. decembrī Operā un 30. decembrī Lielajā ģildē. Cilvēki pēc biļetēm jau stāvēja rindā pie kases. Nākamsezon LNSO muzicēs arī ar citiem starptautiski atzītiem latviešu mūziķiem: pianistiem Vestardu Šimku, Laumu Skridi un čellisti Kristīni Blaumani. Sezonu orķestris sāks 12. oktobrī, K. M. Šišona vadībā muzicējot kopā ar mūsu publikas jau iemīļoto krievu vijolnieku Sergeju Krilovu. Taču koncerti notiks jau pirms oficiālā sezonas sākuma: 20. septembrī LNSO muzicēs kopā ar L. Skridi un diriģentu Žoltu Naģu, kuru izdevies ieinteresēt atskaņot arī latviešu komponista Agra Engelmaņa opusu Zīmējums sēpijas tonī. 29. septembrī Normunds Šnē diriģēs amerikāņu minimālista Filipa Glāsa jubilejas koncertu. Valsts svētku koncertā 18. novembrī skanēs tikai latviešu komponistu darbi, tos diriģēs Aleksandrs Viļumanis.