VID netiktu galā
Šī nav saprātīga sistēma, Dienai kritiski teic Gunta Kauliņa, KPMG Baltics nodokļu menedžere. Viņa pētījusi nodokļus daudzās valstīs, taču neko līdzīgu neatminas. Parasti progresīvajam nodoklim ir trīs likmes - pazeminātā maziem ienākumiem, standarta likme vidējiem un palielinātā lieliem ienākumiem. Saskaņā ar Dienas rīcībā esošo neoficiālo informāciju Finanšu ministrija valdībai gatavo priekšlikumu, kas nākamgad paredz iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) atkal palielināt no 23% līdz 25%. To piemērotu algai līdz Ls 400 (uz papīra), pēc tam par katriem Ls 100 pieliekot vēl 2%. «Tas nevar normāli strādāt, jo likmju skaits pārsniegs 10,» skaidro eksperte. Valsts ieņēmumu dienests (VID) netiek galā ar minimālās algas administrēšanu, bet šāda sistēma prasītu milzīgus resursus gan nodokļu maksātājiem, gan VID ar jaunām programmām, ienākumu deklarācijām, kontroli u.c. Jāatgādina, ka plānots no Ls 90 uz Ls 45 samazināt arī ar nodokļiem neapliekamo minimumu.
Aizdevuma saņemšanai
«Acīmredzot situācija ir tik kritiska, ka esam gatavi ieviest vienalga ko, lai tikai dabūtu naudu,» domā G.Kauliņa. Jaunie priekšlikumi «varbūt ir labi, taču, ja tie nav smalki izsvērti, tie nestrādās, piekrīt Latvijas krājbankas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. Viņš uzskata, ka šāda valdības rīcība neiekļautos ne valsts un sabiedrības, ne reģiona situācijas kontekstā, jo nesaskan ar realitāti, kur vairākums cilvēku ar grūtībām pilda savas finanšu saistības.
Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) direktors Alfs Vanags stāsta, ka progresīvā nodokļu sistēma ir gandrīz visur pasaulē, izņemot daļu Austrumeiropas, taču Latvijā jāņem vērā «padomju mantojums» - nepatika maksāt nodokļus, tāpēc daudzi varētu mēģināt jauno sistēmu apiet. To grūti mainīt, jo neatkarības gados politiķu un valsts aparāta darbošanās nav pārliecinājusi iedzīvotājus, ka nodokļi tiek tērēti viņu labā.
Labumu pārdalei
Arī valdības pārstāvis - ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) - Dienai atzīst, ka progresīvais nodoklis pašlaik «būtu kā sociālais instruments bez lielām cerībām uz fiskālo pienesumu budžetā, lai dotu signālu sabiedrībai, ka labumi tiek pārdalīti». Finanšu ministrs un premjers trešdien atradās Briselē un šo priekšlikumu Dienai nevarēja izskaidrot.
Progresīvā nodokļa sistēma ir sarežģīta, tāpēc pieņemšana pāris dienās rada bažas, ka tā būs nekvalitatīva, teic Latvijas Hipotēku un zemes bankas Atbalsta programmu pārvaldes Altum vadītājs Juris Cebulis. Viņaprāt, nodokļu sistēma politiķiem bija jāmaina tad, kad valsts ekonomika bija stabila. Tagad tā ir haotiska un drudžaina rīcība, kurai sekas nav paredzamas.
Vērtējot alternatīvas, eksperti par līdzvērtīgu budžeta ieņēmumu papildinājumu neuzskata ne nekustamā īpašuma nodokļu palielināšanu, ne alkohola un cigarešu akcīzes pacelšanu vai azartspēļu nodevu palielināšanu, jo tad strauji augot nelegālais tirgus. Savukārt pret kapitāla pieauguma nodokļa tūlītēju ieviešanu iebilst VID, jo varot to aprēķināt tikai gada beigās, skaidro A.Kampars.