Ekspozīcija glabā unikālu dārgumu kolekcijas, ko veido aptuveni 2500 mākslas šedevru. Liela daļa mākslas vērtību plašākai publikai ir izstādīta pirmo reizi. Zem apzeltītā lidojušam paklājam līdzīgā jumta ir skatāma patlaban lielākā islāma mākslas kolekcija Eiropā.
Apskatot attēlu galeriju muzeja mājaslapā, aizraujas elpa. Sens astronomijas mērinstruments no Irānas, 1144. gads. Osmaņu keramikas mūris no Turcijas, apmēram 1560.-1580. gads. Mans favorīts ir baronam Rotšildam piederējušais nefrīta duncis, kura roktura zirga galva ir apzeltīta un rotāta ar rubīniem. Īsts «daunšiftings» barbariski vulgarizētajā islāma kultūras pasniegumā laikmetīgajā mediju telpā.
Luvru gadā apmeklē apmēram deviņi miljoni skatītāju. Tāpēc islāma mākslas spārna mērķis bija dot šiem deviņiem miljoniem iespēju labāk iepazīties ar islāma mākslu - medijiem islāma mākslas galeriju izbūves mērķi paskaidrojis Luvras direktors Anrī Luarets. Projekts muzejam izmaksājis 100 miljonu eiro. Francija no tā segusi vienu ceturtdaļu, arābu valstis - pārējo daļu. Šis ir būtisks solis Luvras vēsturē un attīstībā, jo iepriekšējo reizi Luvra savus vaibstus modernizēja vēl pagājušajā gadsimtā, 1989. gadā, kad pagalmā parādījās piramīda - stikla un metāla konstrukcija, kas šodienas kultūrtūristiem kļuvusi par galveno Luvras zīmi. Lai gan parādīšanās brīdī daudziem šķita, ka neierastais veidojums sapostīs Luvras klasisko daiļumu. Luvras islāma mākslas spārns ir celts kā tolerances simbols iepretim aizvien pieaugošajai spriedzei un «niezei» starp Rietumu un islāma pasauli. «Mums ir jāapzinās atšķirība starp to, kas ir bijusi islāma civilizācija un ko tā ir devusi pasaules vēsturei, un to, kas notiek tagad,» britu raidstacijai BBC teica Luvras Islāma mākslas nodaļas vadītāja Sofija Makariū, saskatot gigantiskajā ekspozīcijā «iespēju atdot islāmam tā diženumu».
Tikmēr: tajās pašās dienās, kad Luvrā atklāj islāma galeriju, Parīzē arestē vismaz 80 cilvēku, franču musulmaņus, kuri pie Amerikas vēstniecības protestē pret antiislāmisko filmu Musulmaņu nevainība.
Tikmēr: Irāna, «neciešama aizvainojuma» dzīta, atsauc no Oskara balvu konkursa savu filmu. Žēl, irāņu kino pašlaik ir tik spēcīgs.
Nu, vai dzīve, brīnišķīgā burve, nav vēl izcilāka montāžas režisore par pašu Eizenšteinu? Tolerances simbols un neiecietība roku rokā. Ko no tā mācīties? Neko daudz. Varbūt tikai to, ka islāma kultūru jau nu labāk izzināt nevis YouTube «kinoteātrī», bet Luvras jaunatklātajā islāma mākslas galerijā.
Atvēsināsim pieri, metaforiski izsakoties, pret vēsu, mūžīgu un apolitisku marmoru. Pārzīmēsim blociņā ornamentus.
Kazi - iestājas miers.