Pērnruden simpātiskākās Zemgalē mītošajiem vēlētājiem bija šķitušas Vienotības idejas un piedāvātie kandidāti, taču nu vēlēšanu sarakstā notikušas vērā ņemamas izmaiņas. Sarakstā velti meklēt tukumnieka, pašreizējā ekonomikas ministra Arta Kampara vārdu. 10. Saeimas vēlēšanās viņš bija otrais populārākais no Vienotības piedāvātajiem kandidātiem, bet šogad, pēc peripetijām ar neskaidrībām valsts amatpersonas deklarācijā, A. Kampars vairs nekandidē.
Vēl viens zemgaliešu favorīts Klāvs Olšteins, kurš, pateicoties vēlētāju atbalstam, pērnruden no 12. vietas sarakstā pacēlās uz 6., tagad pievienojies Zatlera Reformu partijai (ZRP). Vienotības Zemgales vēlēšanu apgabala saraksta pirmajā trijniekā šoreiz iekļauti trīs labi pazīstami, taču Rīgas politiķi - tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs, kultūras ministre Sarmīte Ēlerte un Saeimas deputāts Atis Lejiņš. Jēkabpilietis Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis kandidē ar 4. numuru. Pērn vēlētāju visplašāko atbalstu 12 535 «+» veidolā izpelnījās S. Ēlerte, taču viņai tika arī visvairāk svītrojumu - vairāk nekā 6700 -, nobīdot viņu no 1. uz 4. vietu. A. Štokenberga un S. Ēlertes veikums ministra amatā tiek vērtēts dažādi - augusta sākumā TNS-Latvia veiktajā Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju aptaujā tieslietu un kultūras ministres darbs desmit punktu skalā tika novērtēts attiecīgi ar 3,7 un 3,6 punktiem. A. Štokenberga izredzes, visticamāk, nevairo arī negatīvā publicitāte saistībā ar viņam daļēji piederējušā nekustamā īpašuma attīstītāja Varavīksnes nami darbību, kas radījusi aizdomas par mēģinājumiem samazināt budžetā maksājamās nodokļu summas. Arī šogad vislielākās zemgaliešu simpātijas varētu izpelnīties A. Lejiņš, kurš 10. Saeimas vēlēšanās spēja pacelties no 4. vietas vēlēšanu sarakstā uz 1. vietu Saeimā ievēlēto deputātu sarakstā.
Piedāvā novadniekus
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pozīcijas Zemgalē jau izsenis ir spēcīgas, arī 11. Saeimas vēlēšanās ZZS izvēlējusies pārbaudītu stratēģiju - teju visi sarakstā iekļautie kandidāti ir zemgalieši, bet saraksta augšgalā ir kandidāti, kas 10. Saeimas vēlēšanās izpelnījās augstāko vēlētāju novērtējumu. Pirmais numurs atkal ir ilggadējais ZZS Saeimas frakcijas līderis Augusts Brigmanis, kam Tukuma novada Pūres pagastā pieder zemnieku saimniecība. Spriežot pēc A. Brigmaņa amatpersonas deklarācijas, pērn viņš no saimniecības izņēmis līdzekļus vairāk nekā 18 tūkstošu latu apmērā, kā arī nopelnījis 24 tūkstošus latu, pārdodot atdalītu zemes gabalu. Bezskaidrā naudā ZZS Zemgales apgabala 1. numurs uzkrājis vairāk nekā 120 tūkstošus latu, viņam pieder vairāki apbūves gabali Jelgavā.
Uz A. Brigmaņa fona ar 2. numuru kandidējošais Latvijas Bērnu fonda valdes loceklis, Saeimas deputāts Andris Bērziņš šķiet teju trūcīgs - viņa skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumu kopapjoms ir tikai nepilni 20 tūkstoši latu. A. Bērziņš ir mārupietis, tomēr zemgalieši viņu jau iepriekš novērtējuši diezgan atzinīgi. Ārkārtas vēlēšanās ar 3. numuru startējošajam pašreizējam satiksmes ministram Uldim Augulim, kurš ir dobelnieks, pērn, pateicoties vēlētāju atbalstam, izdevās no 8. vietas kandidātu sarakstā pacelties uz 3. vietu ievēlēto sarakstā. Tomēr pagaidām grūti prognozēt, kā vēlētāji novērtēs U. Auguļa aktivitātes nacionālās aviokompānijas airBaltic sakarā.
Cer piesaistīt latviešus
Saskaņas centra (SC) lēmums Zemgales vēlēšanu apgabalā par saraksta 1. numuru virzīt bijušo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētājas vietnieku Ivaru Zariņu, visticamāk, liecina par nodomu piesaistīt līdz šim pret kreisajiem politiskajiem spēkiem visnotaļ atturīgos zemgaliešus. Tomēr I. Zariņa izredzes saņemt deputāta mandātu ir nelielas, jo SC uzticīgie vēlētāji pērnruden liedza savu atbalstu arī visiem Zemgales apgabala kandidātiem ar latvisku vārdu un uzvārdu. Šādu tendenci ievērojis arī SKDS direktors Arnis Kaktiņš, kurš norāda, ka partija, kas necenstos pārkāpt etniskā balsojuma robežas, iekļaujot savos sarakstos pēc iespējas plašāku Latvijā mītošo nacionalitāšu pārstāvju spektru, rīkotos neprofesionāli. I. Zariņa konkurenti cīņā par Zemgalē mītošo SC atbalstītāju balsīm būs politikā jau pieredzējušākie Vitālijs Orlovs un Valentīns Grigorjevs, kuri startē ar 2. un 3. numuru. Šie kandidāti pārstāv Zemgales lielākās pilsētas, proti, V. Orlovs ir jēkabpilietis, V. Grigorjevs mīt vienā no nosacītajiem SC bastioniem Zemgalē, proti, Jelgavā. To, ka SC ir nozīmīgi iegūt tieši jelgavnieku atbalstu, apliecina V. Grigorjeva panākumi 10. Saeimas vēlēšanās - viņš, pateicoties 2610 «+», tika ievēlēts, kaut arī startēja ar 7. numuru, ar 2. numuru toreiz izliktais Rīgas pilsētbūvnieka valdes loceklis Aivars Bergers noslīdēja uz 8. vietu. V. Grigorjevs, kurš ir SC ietilpstošās sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa Jelgavas nodaļas priekšsēdētājs, ir viens no Zemgales saraksta līderiem.
Maz zvaigžņu
Izredzes uzlabot 10. Saeimas vēlēšanās gūto rezultātu ir Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK. Apvienības Zemgales saraksta līderis Imants Parādnieks, kurš pērn izpelnījās popularitāti, apbraukājot Zemgali zirga pajūgā un publiski aicinot savu politisko konkurentu Andri Šķēli iziet pārbaudi ar melu detektoru, gada laikā savu atpazīstamību ir pieaudzējis. Tā gan nav vienīgi pozitīva - I. Parādnieks ir pazīstams kā daudzsievības piekopējs, kas konservatīviem vēlētājiem varētu šķist nepieņemami. Viņa uzvārdu iespējams ironiski apspēlēt, raksturojot viņa paša mantisko stāvokli, - I. Parādnieks ir deklarējis parādsaistības vairāk nekā 865 tūkstošu eiro un 6063 latu apmērā. Turpat deklarācijā gan arī norādīts, ka I. Parādnieks izsniedzis aizdevumus vairāk nekā 415 tūkstošu latu, 173 tūkstošu eiro, kā arī 13 415 ASV dolāru apmērā. Jāpiebilst, ka viņam nav augstākās izglītības. Vērtējot pēc izglītības kritērija, ar 2. numuru Nacionālās apvienības sarakstā startējošā Latvijas Universitātes Multikulturālās izglītības centra direktore Vineta Poriņa ir I. Parādnieka pretstats - viņai ir doktora grāds filoloģijā. Arī 3. numurs ir no augstskolu mācībspēku vidus, proti, Jānis Tomels ir Rīgas Stradiņa universitātes lektors un var lepoties ar maģistra grādiem politikas zinātnē un ģeogrāfijā.
ZRP sarakstā ar 2. numuru startē jau minētais K. Olšteins, kurš šovasar izpelnījās ievērību, vispirms no Saeimas tribīnes paziņojot, ka noliks deputāta mandātu, ja Valdis Zatlers netiks pārvēlēts Valsts prezidenta amatā, bet pēc tam izpildot šo solījumu un pametot Vienotību, lai pievienotos ZRP. K. Olšteins neapšaubāmi ir politiski vispieredzējušākais no ZRP kandidātiem, jo ir bijis Jaunā laika valdes loceklis un jauniešu organizācijas vadītājs. ZRP saraksta 1. numurs labklājības ministra amata kandidāts Jānis Ozoliņš līdz šim galvenokārt bijis pazīstams finansistu vidē - viņš līdz jūlija beigām darbojās SEB Dzīvības apdrošināšanas valdē, bet vēlēšanās sevi pieteicis kā pašnodarbināta persona.