Drīzāk cirps izmaksas
Pērn 38% no tiem jauniešiem, kuri izvēlējās studēt valsts augstskolās, studēja par valsts budžeta līdzekļiem. Šogad budžeta finansēto studiju vietu skaits nav samazinājies, un augstskolu vadītāji prognozē, ka jauniešu interese par iespēju studēt par valsts naudu varētu palielināties un līdz ar to cīņa par vienu budžeta vietu varētu kļūt sīvāka. Tā kā valsts finansējumu augstskolām piešķir kalendārajam, nevis studiju gadam, pastāv bažas, cik liels būs budžeta vietu skaits augstskolās 2010.gadā. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāram Marekam Gruškevicam uz šo jautājumu patlaban atbildes nav, jo nav zināms nākamā gada valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai. Viņš uzsver, ka, samazinoties finansējumam, visdrīzāk tiks samazinātas vienas valsts budžeta finansētās studiju vietas izmaksas, nevis to skaits. «Pat tad, ja būs izšķiršanās par budžeta vietu skaita samazināšanu, tas attieksies tikai uz jauno studiju gadu un tikai uz nākamajiem pirmkursniekiem, šī studiju gada vidū studentus tādi nepatīkami pārsteigumi nevarētu sagaidīt,» sola IZM Augstākās izglītības departamenta direktora vietnieks Anatolijs Melnis. Budžeta finansējuma samazinājums pirmām kārtām varētu skart tās studiju programmas, kas nav valsts prioritāte, piemēram, humanitārās un sociālās zinātnes, kur gan pēdējos gados tieši vērojams lielākais jauniešu pieplūdums.
Dienas aptaujātie valsts augstskolu vadītāji kā galveno argumentu studentu piesaistīšanai un noturēšanai min pietiekami lielo valsts finansēto studiju vietu skaitu, vidēji par 150- 200 latiem gadā samazināto studiju maksu, kā arī dažādas stipendiju programmas un atlaižu sistēmas. Reģionālo augstskolu vadītāji prognozē, ka reģionu jaunieši, domājot par augstskolas izvēli, šogad vairāk nekā citus gadus varētu lemt par labu tuvākajai izglītības iestādei, jo reģionos studiju maksa ir vismaz par 100- 200 latiem zemāka nekā Rīgas augstskolās, ir pietiekami plašs programmu piedāvājums un studiju kvalitāte nav zemāka, tāpat sadzīve šeit ir lētāka nekā galvaspilsētā.
Augstskolas neapvienos
Ņemot vērā augstākajai izglītībai samazināto finansējumu, izskanējušas bažas par valsts finansēto augstskolu apvienošanu un līdzīgu studiju programmu sapludināšanu. M.Gruškevics apgalvo, ka šobrīd satraukumam nav pamata - augstskolas apvienot nav paredzēts, taču jautājums par līdzīgu studiju programmu finansēšanu par valsts naudu nopietni jāapsver, jo «nesaprotu, kāpēc Rīgas Stradiņa universitātei būtu jāmāca juristi, bet Latvijas Universitātei jāsagatavo ārsti.» LU konceptuāli piekrīt šādai IZM nostājai, taču pagaidām nevienai no programmām, kas dublējas ar citām augstskolām, ar šādu argumentāciju finansējums nav samazināts. Programmas ar citām augstskolām nav apvienotas. «Par līdzīgu programmu apvienošanu varētu runāt Rīgā, kur līdzās viena otrai ir vairākas augstskolas, bet ne reģionos, kur ir būtiski piedāvāt plaša spektra izglītības programmas. Tam ir arī liela nozīme reģiona kopējā attīstībā,» uzsver Liepājas Universitātes zinātņu prorektore Ieva Ozoliņa.